«Swedbank» vadītājs: pieprasījums pēc kredītiem ir ļoti zems

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

AS «Swedbank» joprojām tiek izsniegti kredīti, bet pieprasījums pēc tiem ir ļoti zems, intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Pēc viņa teiktā, ir mazs pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem, jo cilvēki nepērk jaunus īpašumus — viņiem nav pārliecības par savu nākotni. Patlaban cilvēki ir pārāk pesimistiski, pieļāva Mančinskis.

Savukārt biznesā kreditēšana tiek turpināta, taču «Swedbank» kreditē tādus uzņēmējus, kas spēj attīstīties. «Normāls bizness pašlaik joprojām spēj aizņemties naudu bankā,» apgalvoja bankas valdes priekšsēdētājs.

Viņš atzīmēja, ka, samazinoties Latvijas iekšzemes kopproduktam, krītas arī kopējais kredītu apjoms, bet tā kritums būs mazāks nekā ekonomikas kritums kopumā, tas nozīmē, ka bankas kreditēs vairāk, nekā tām tas būtu jādara.

Mančinskis informēja, ka viņa vadītā banka katru mēnesi pārstrukturē simtiem kredītu, lai palīdzētu kredītņēmējiem tikt galā ar maksājumiem.

Ja tiks īstenots valsts patlaban piedāvātais palīdzības mehānisms grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, tas nepalīdzēs tiem, kas zaudējuši savus ienākumus pilnībā. Valsts piedāvātais atbalsta mehānisms palīdzētu tiem, kam ienākumi samazinājušies, bet tiem banka pati spēj palīdzēt, vērtēja «Swedbank» vadītājs.

Viņš akcentēja, ka būs tādi iedzīvotāji, kas zaudējuši visus ienākumus un nevarēs samaksāt ne kredīta maksājumus bankai, ne komunālos maksājumus. Šādiem cilvēkiem ir vērts palīdzēt, akcentēja bankas vadītājs.

Mančinskis norādīja: ja bankā vēršas kredītņēmējs ar problēmu, risinājums tiek atrasts diezgan ātri. Pēc viņa teiktā, gandrīz nevienā gadījumā, kad kredīts ņemts vienīgajam mājoklim un kad īpašnieks godprātīgi risinājis problēmu, kredītņēmējs nav izlikts no dzīvokļa. Savukārt, ja kredītņēmējam ir vairāki mitekļi, tiek īstenots standarta piedziņas gadījums — īpašums tiek pārņemts tiesiskā ceļā.

Kā ziņots, «Swedbank» noslēgusi šā gada otro ceturksni ar 169 miljonu latu lieliem zaudējumiem. Savukārt peļņa no pamatdarbības pirms uzkrājumu veikšanas otrajā ceturksnī sasniedza 33 miljonus latu, kas ir par 25% vairāk nekā pirmajā ceturksnī.

Tostarp pirmajā ceturksnī veiktie vispārējie uzkrājumi, kas, gatavojoties turpmākajai ekonomikas recesijai, veikti «Swedbank» grupas līmenī 78,5 miljonu latu apmērā, tika pārnesti uz Latviju, lai absorbētu nākotnes kredītzaudējumus.

Šā brīža ekonomiskajā situācijā galvenais faktors, kas ietekmē peļņu, ir uzkrājumi nedrošiem kredītiem. «Swedbank» Latvijā uzkrājumi nedrošiem kredītiem otrajā ceturksnī veidoja 239 miljonus latu. Nedrošo kredītu dinamika otrajā ceturksnī Baltijas valstīs bija atbilstoša prognozēm, bet tiek prognozēts, ka nedrošo kredītu pieauguma temps 2009. gada otrajā pusē mazināsies.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu