Droša ceļu satiksme nav atkarīga tikai no automašīnas vadīšanas iemaņām un prasmēm, ceļu seguma kvalitātes, bet arī no auto tehniskā stāvokļa – par to apaļā galda diskusijā vienotu nostāju pauda ceļu satiksmes un auto eksperti.
Taupīšana uz vecu riepu rēķina var izmaksāt krietni vairāk (85)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunākās statistikas dati par ceļu satiksmes negadījumiem liecina, ka tieši riepu tehniskais stāvoklis ir viens no biežāk sastopamajiem faktoriem, kas veicina nelaimes gadījumus uz ceļiem. Nepiemērotu riepu izmantošana, nodilušu riepu lietošana vairākas sezonas un autovadītāju nepietiekamas zināšanas par riepu kvalitātes nozīmi ir tās lietas, kas ietekmē ceļu satiksmes drošību.
Šī gada janvārī «GfK CR Baltic» un «Goodyear» veiktā pētījuma rezultāti par auto vadīšanu Baltijas valstīs liecina, ka izplatītākie ceļu satiksmes nelaimes gadījumu iemesli ir vispār zināmie – auto vadīšana alkohola vai narkotisko vielu iespaidā, nepietiekama autovadītāja kompetence pie stūres un nepiemērota ātruma izvēle. Tūlīt aiz iepriekš minētajiem seko ceturtais - Latvijā visbiežāk sastopamais auto nelaimes gadījumu iemesls – nodilušu auto riepu izmantošana, kā arī auto riepu lietošana tām nepiemērotā sezonā. Pētījuma dati uzskatāmi parāda, ka autobraucēji par lielākajiem riskiem ceļu satiksmes drošībā uzskata cilvēcīgo faktoru, taču nepietiekami novērtē tehnisko, proti, auto riepu kvalitātes faktoru.
Trešdaļai Latvijas autovadītāju – bīstami nodilušas riepas
«Automašīnu tehnisko apskašu dati liecina, ka apmēram, 4% auto īpašniekiem neizdodas iziet tehnisko apskati saviem spēkratiem neatbilstošu auto riepu dēļ. Turklāt nesen Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkotās Tehniskās apskates nakts laikā tika konstatēts, ka kopumā no visām automašīnām, kuras, veicot diagnostiku, saņēma vērtējumu «3», vairāk nekā trešajai daļai bija nepiemērotas vai pārlieku nodilušas auto riepas. Tāpat bija sastopami citi auto bojājumi, kas negatīvi ietekmē satiksmes drošību,» stāsta CSDD pārstāvis Jānis Aizpors.
Kā izplatītākais bojājums pusei auto konstatēts nepietiekošs riepu protektora dziļums. «Laika gaitā autovadītāji ir kļuvuši atbildīgāki un pievērš lielāku uzmanību auto tehniskajam stāvoklim ne tikai tāpēc, ka CSDD vai kāds cits to pieprasa, bet tieši savas un citu drošības labad,» stāsta Aizpors.
Nobremzēt tur, kur tas ir nepieciešams, nevis piecus metrus tālāk
Latvijas ceļi un auto, saprotams, ir dažādi, līdz ar to arī to tehniskais stāvoklis ir atšķirīgs. Tas veido dažāda riska iespējas piedaloties satiksmē. «Ja skatāmies statistiku, tad cilvēki pamazām sāk saprast, ka izdevīgāk ir nopirkt labas riepas, nevis maksāt par autoremontu,» ar domām dalās Juris Zvirbulis, Latvijas Automoto biedrības prezidents.
Arī «Drošas braukšanas skolas» vadītājs Artūrs Priednieks atbalsta Zvirbuļa teikto, aicinot domāt plašāk par drošību: «Atbildīgam autovadītājam galvenais ir necensties ekonomēt uz riepām, jo tās, salīdzinot ar automašīnu, cilvēku dzīvību un veselību, ir lētas. Lai gan tiek prognozēta globālā sasilšana, ziemas Latvijā joprojām ir sniega un ledus bagātas, tādēļ ir jāizvēlas atbilstošas riepas, lai varētu nobremzēt tur, kur tas ir nepieciešams, nevis piecus metrus tālāk».
Savukārt riepu ražotāji aicina pievērst uzmanību kvalitātes rādītājiem jeb marķējumiem, ko ikviens autovadītājs var redzēt uz jaunām riepām. «Riepu ražotāju uzdevums ir norādīt kvalitātes prasības, lai auto īpašnieks ir informēts pirms iegādāties riepas. Marķējums uz riepām norāda trīs dažādus kvalitātes prasību parametrus – degvielas patēriņa efektivitāti, saķeri uz slapjas ceļa virsmas un ārējās rites trokšņa līmeni. Šiem parametriem ir tieša ietekme uz drošību uz ceļa, līdzekļu ekonomiju un komfortu pašiem autovadītājiem,» norāda «Goodyear» pārstāvis Gints Jegurs.
Taču jāņem vērā, ka šī marķējuma informācija nav pilnīga par riepu darbību – piemēram, auto moto mediju izdevumi, testējot riepas, ņem vērā līdz pat 15 dažādiem kvalitātes mērījumiem, savukārt paši riepu ražotāji, lai sekotu riepu kvalitātes rādītājiem – veic līdz pat 50 mērījumiem.
Jāatceras, ka uz jaunajām riepām marķējums nesniedz informāciju par riepu darbību uz sniega vai uz ledus klātu ceļa seguma. Izvēloties riepas ziemas sezonai, eksperti aicina vērsties pie profesionāļiem, kuri, izvērtējot visus braukšanas apstākļus, ieteiks autovadītājam vispiemērotāko riepu.
Kādas riepas tad īsti izvēlēties?
Uz jautājumu vai labāk izvēlēties zināmas firmas riepu komplektu, kurš ir lietots vai iegādāties pilnīgi jaunu riepu komplektu no nezināma ražotāja, ekspertu domas dalījās.
«Ja uz ceļa ir izveidojusies trīs milimetru plāna ūdens kārta, tad riepa ar četru milimetru dziļu protektoru, pie ātruma 75 km/h, veido tikai 58% saķeri ar ceļa virsmu. Savukārt pie ātruma 125 km/h saķere ar ceļu ir vairs tikai 11%. Vēl sliktāks scenārijs veidojas, ja riepai ir tikai 1,6 milimetru protektors. Tad pie ātruma 75 km/h saķere ar ceļu palikusi 16% apmērā, savukārt pie ātruma 125 km/h vairs tikai 6%,» norāda Jegurs.
«Gros Auto» servisu vadītājs Aivars Ruzaiķis ieteica labāk izvēlēties jaunu budžeta klases riepu komplektu, kurš būs par aptuveni 20% dārgāks nekā lietotu riepu komplekts. «Svarīgi atcerēties, ka «no svara» ir ne tikai riepu protektora dziļums, bet arī pašas riepas kopējais stāvoklis. Pa Latvijas bedrainajiem ceļiem riepa bieži vien ir tā sabojāta, ka to būtu vēlams mainīt arī, ja protektora dziļums vēl ir gana daudz. Vairāk par trijām sezonām pa Latvijas ceļiem riepas nekalpo,» uzsver Ruzaiķis.
Vērtējot Latvijas autovadītāju attieksmi, eksperti norāda, ka jaunu un atbilstošu auto riepu iegādes būtiskākais faktors ir autovadītāja vēlme ietaupīt, taču profesionāļi atgādina, ka censties ekonomēt uz «lisjē» riepām ir neizdevīgi, jo nelaimes gadījumu sekas, kuras radušās sliktu riepu rezultātā, var radīt daudz lielākas izmaksas.
«Drošas Braukšanas skolas vadītājs» aicina riepu servisa un pārdošanas profesionāļus būt pragmatiskākiem un uz ierasto riepu pircēju jautājumu «Cik maksā?» atbildēt ar ironisku jautājumu: «Kas tieši – motora pārsegs vai spārns?».