Rīgas apgabaltiesa ceturtdien nolēma apmierināt problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») prasību par vairāku miljonu eiro parāda piedziņu no bijušajiem bankas akcionāriem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka, aģentūra BNS uzzināja tiesā.
Tādējādi Karginam «Revertai» būs jāatmaksā parāda, kas izriet no kredīta līguma saistību neizpildes, pamatsumma 2,078 miljonu eiro apmērā, ka arī nokavējuma procenti 373,7 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat tiesa lika Karginam apmaksāt ar tiesāšanos saistītos izdevumus 4,4 tūkstošu eiro apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,9 tūkstošu eiro apmērā.
Savukārt Krasovickim būs jāveic parāda atmaksa 596,3 tūkstošu eiro apmērā un jāsamaksā 107,2 tūkstoši eiro nokavējuma procenti. Tāpat Krasovickim būs jāatmaksā ar tiesāšanos saistītie izdevumi 3,5 tūkstošu eiro apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,7 tūkstošu eiro apmērā.
Savukārt Kargina un Krasovicka pretprasība, kurā lūgts atzīt par nepamatotu toreizējās «Parex bankas» vienpusējo atkāpšanos no aizdevuma un kredītu līgumiem 2010.gada rudenī, tiesa noraidīja.
Spriedums pārsūdzams 20 dienu laikā no 5.februāra, kad būs pieejams pilns tiesas spriedums.
Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe žurnālistiem norādīja, ka jāsagaida pilns tiesas spriedums, un pēc tam tiks lemts, vai to pārsūdzēt.
«Reverta» Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka šī ir parādu piedziņas lieta, kas izriet no Kargina un Krasovicka kredīta līguma saistību neizpildes.
Šī lieta ir izdalīta no citas tiesvedības – «Reverta» prasības par vairāk nekā 60 miljonu latu (85,373 miljonu eiro) piedziņu no Kargina un Krasovicka, kuru Rīgas apgabaltiesa jau izskatījusi, prasību apmierinot daļēji un no eksbaņķieriem piedzenot kopumā 3,449 miljonus latu (4,907 miljoni eiro). Spriedums nav stājies spēkā, jo tas ir pārsūdzēts.
Pret abiem bijušajiem bankas akcionāriem vērstas arī vairākas citas prasības, apjomīgākā no tām – «Reverta» un Privatizācijas aģentūras prasība par kopumā 99,5 miljonu latu (141,576 miljonu eiro) piedziņu.
Jau vēstīts, ka «Parex banka», kas tobrīd bija otra lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par «Parex bankas» kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% «Parex bankas» akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju.
2010.gada 1.augustā beidzās «Parex bankas» operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010.gada martā pieņēma lēmumu par «Parex bankas» restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no «Parex bankas» tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka ‒ «Citadele».
«Parex banka» kopš 2010.gada augusta vairs nesniedz komercbankām raksturīgos pakalpojumus, tādēļ arī tika nolemts mainīt statusu, kā arī nosaukumu, turpinot darbu kā profesionālam problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam, lai atgūtu valsts ieguldītos līdzekļus. Tagad tā strādā ar nosaukumu «Reverta».
