Lielbritānijas tiesa ceturtdien noraidījusi paralizēta vīrieša prasību atļaut veikt eitanāziju, lai izbeigtu viņa mokpilno dzīvi.
Tiesa noraida eitanāzijas prasību, lai izbeigtu vīrieša mokpilno dzīvi (100)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prasītājs Tonijs Niklinsons pēc 2005.gadā pārciestā insulta ir pilnībā paralizēts no kakla uz leju, bet viņa prāta spējas nav skartas.
57 gadus vecais vīrietis spēj sazināties ar ārpasauli tikai ar datora palīdzību, kuru vada ar acs kustībām, un savu dzīvi ir raksturojis kā «trulu, nožēlojamu, pazemojošu, necienīgu un neizturamu».
Uzklausot tiesas spriedumu, Niklinsona acīs bija jaušamas asaras.
«No Tonija reakcijas var redzēt, ka viņš ir dziļi satriekts,» norādīja Niklinsona sieva Džeina, kura solīja turpināt cīņu par to, lai ārsts varētu likumīgi palīdzēt viņas vīram izbeigt šo ciešanu pilno dzīvi.
Lielbritānijas likumi aizliedz veikt eitanāziju un asistēto pašnāvību, tomēr janvārī likumdevējiem tika ierosināts apsvērt iespēju grozīt likumu, lai atļautu ārstiem palīdzēt dažiem nedziedināmi slimiem pacientiem izbeigt mokpilno dzīvi.
Ar līdzīgu prasību tiesā vērsās un zaudēja vēl viens paralizēts Lielbritānijas pilsonis, kura vārds netika atklāts.
Tiesneši viņu gadījumus raksturoja kā «dziļi aizkustinošus un traģiskus», bet viennozīmīgi piekrita, ka būtu nepareizi, ja tiesa atkāptos no ilgi atbalstītā juridiskā principa, ka tīša eitanāzija ir slepkavības forma.
Par iespējamo likuma maiņu ir jālemj parlamentam, atzīmēja tiesneši.
«Tiesas lēmums ir mani sagrāvis. (..) Es domāju, ja tiesa redzēs mani tādu, kāds es esmu, pilnīgi nožēlojamu savā dzīvē, bezspēcīgu kaut ko darīt (..), tad tiesneši pieņems manus apsvērumus, ka nevēlos tā turpināt un būtu pelnījis cienījamu nāvi,» paziņoja Niklinsons. «Es esmu apbēdināts, ka likums vēlas mani nosodīt uz mūžu (..) ciešanās.»
Niklinsons paziņojis, ka tiesas spriedumu pārsūdzēs.