Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika atcelti 2011.gadā AS «Latvenergo» akceptētie tarifi, un nosūtīja lietu uz apgabaltiesu jaunai izskatīšanai.
Tiesai vēlreiz būs jāvērtē jauno «Latvenergo» tarifu lieta (30)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Senāta spriedums nav pārsūdzams, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Kā ziņots, Senātā ar kasācijas sūdzību vērsās atbildētāji - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) un «Latvenergo» -, apstrīdot Administratīvās apgabaltiesas pagājušā gada 25.jūnija spriedumu, ar kuru tika atcelts regulatora 2011.gada lēmums par jaunajiem elektroenerģijas tarifiem. Apgabaltiesas spriedums arī paredzēja, ka līdz ar SPRK lēmuma Nr.40 atcelšanu spēku atgūst iepriekšējie «Latvenergo» tarifi.
Senāts savā spriedumā norādījis, ka Administratīvā apgabaltiesa, lai arī pēc būtības pareizi noteikusi, ka pieteikuma priekšmets lietā ir SPRK lēmums par tarifu atbilstību, tā kļūdaini atzinusi, ka tas ir ietverts pieteicēju apstrīdētajā lēmumā.
Kā konstatējis Senāts, SPRK lēmums par jaunajiem tarifiem nav priekšnoteikums, lai stātos spēkā «Latvenergo» noteiktie tarifi. Atbilstoši 2007.gada 12.decembrī apstiprinātajai metodikai SPRK nenosaka tarifus un tiesību normas neuzliek par pienākumu komisijai izdot administratīvo aktu, kas tos apstiprina, - tarifus nosaka komersants un SPRK atbilstoši jau apstiprinātai metodikai pēc to izvērtēšanas aktīvi iejaucas tikai tajā gadījumā, ja tiek saskatīta neatbilstība.
Savukārt attiecībā uz tarifu vērtējuma pozitīvu rezultātu administratīvā akta izdošana ir aizstāta ar noteiktiem apstākļiem - 21 dienas termiņa pēc tarifu iesniegšanas izbeigšanos un nelabvēlīga lēmuma neizdošanu šajā termiņā, proti, administratīvais akts tiek izdots klusējot.
Šajā gadījumā, kā norādījis Senāts, SPRK apstrīdētais lēmums tika izdots tika skaidrības labad un tas bija izrietošs no lēmuma par tarifu atbilstību.
Tāpat Senāts spriedumā norādījis, ka parasti administratīvā akta atcelšana ir pieļaujama uz priekšu, un pieteicējam atkarībā no lietas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem ir tiesības prasīt uzsāktās izpildes seku novēršanu vai arī atlīdzinājumu.
Savukārt tiesas spriedums par vispārīgā administratīvā akta atcelšanu skar tikai tiesiskās attiecības starp konkrētajiem pieteicējiem un iestādi, bet ne citām personām, kuras nav aktīvi izmantojušas savas tiesības, iesniedzot pieteikumu tiesā, lai gan ar pārsūdzēto administratīvo aktu tiek skartas.
Turklāt apgabaltiesa, atceļot lēmumu par tarifu atbilstību pilnā apjomā, ir izlēmusi arī par tādiem tarifiem, kas neskar pieteicējus un kurus nav pārsūdzējušas personas, kuras atbilstoši tiem norēķinās, un apgabaltiesas spriedumā nav atrodams pamatojums tam.
Senāts spriedumā arī vērtēja apgabaltiesas secinājumus par mājsaimniecību lietotājiem noteiktajiem tarifiem «starta» un «pamata» tarifos.
Senāts ir norādījis, ka apgabaltiesa nav ņēmusi vērā to, kāds ir bijis pieteicēju mērķis, vēršoties tiesā, jo pēc būtības neviens nebija iebildis pret «starta» tarifa apmēru, bet gan pieteicēju iebildumi ir bijuši pret to, ka «pamata» tarifs ir augstāks par iepriekšējo tarifu.
Iebildumi pret «starta» tarifu sniedzas tiktāl, ka pieteicēji uzskata, - tie, kuri patērē vairāk elektroenerģijas un norēķinās arī pēc «pamata» tarifa, būs spiesti segt tās izmaksas, kuras nesedz «starta» tarifs.
Senāta ieskatā nav pamata atzīt, ka mājsaimniecības lietotāji, kuru elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 1200 kWh gadā, ir nevienlīdzīgā situācijā ar tiem, kuru elektroenerģijas patēriņš tās nepārsniedz.
«Starta» tarifs tiek piemērots vienādi visiem mājsaimniecības lietotājiem par pirmajām 1200 kWh gadā. Apgabaltiesa arī pareizi secinājusi, ka uz «pamata» tarifa rēķina netiek segti zaudējumus, kurus rada «starta» tarifs, tos trešās persona sedz no citiem avotiem. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka lietotāji, kuri patērē vairāk elektroenerģijas, būtu diskriminēti.
SPRK pārstāvji pērnā gada 5.novembra sēdē secināja, ka apgabaltiesas spriedums, atceļot esošos tarifus un atjaunojot 2008.gada tarifus, rada «baltu plankumu un robu», jo tiesa netika uzdevusi SPRK taisīt jaunu administratīvo aktu, kas paredzētu aktīvu rīcību un atjaunotu tarifus. SPRK uzsvēra, ka komisijai nemaz nav tādu rīcības spēju attiecībā uz tarifiem, gan arī konkrētajiem 2011.gada tarifiem, jo jau kopš 2008.gada pašam komersantam - «Latvenergo» - ir tiesības noteikt savus tarifus.
Atbildētāji uzsvēra, ka «Latvenergo» gadījumā spēkā ir «ex-post» jeb pēcnotikuma regulējums, kas paredz, ka komersants pats regulē un nosaka tarifus atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, savukārt komisijai ir tiesības iejaukties, ja ir tāda nepieciešamība. Šajā gadījumā gan «Latvenergo», gan SPRK uzskatīja, ka tarifi bija un ir ekonomiski pamatoti.
Kā toreiz vairākkārt norādīja SPRK pārstāvji, komisija nevis piešķir jaunas tiesības «Latvenergo» tarifu regulēšanā, bet gan neierobežo esošās.
Apgabaltiesa iepriekš savā spriedumā konstatēja, ka tarifu diference «starta» un «pamata» tarifā neatbilst likumā par SPRK nostiprinātajam principam, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte. Tomēr atbildētāju pārstāvji tiesā pauda pārliecību, ka abi tarifi bija funkcionāls mehānisms un tie atbilda diferencēšanas definīcijai, kā arī tie bija ekonomiski pamatoti. Tikmēr prasītāji un viņu pārstāvji tiesai uzsvēra, ka tarifu dalīšana nebija likumīga.
Savukārt prasītāji vairākas reizes tiesā argumentēja, ka SPRK ir vienīgā iestāde, kurai ir atbilstoša kompetence un iespējas aizstāvēt sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses, un «Latvenergo» tarifi nevarēja stāties spēkā, ja SPRK par to nepieņem atbilstošu lēmumu. Tāpat tiesā tika norādīts, ka SPRK bija jāveic tarifu publiski tiesiskā kontrole, kas netika izdarīts, jo «Latvenergo» nebija privātas rīcības brīvības.
Prasītāju pārstāvji tiesā uzsvēra, ka «Latvenergo» saviem patērētājiem būtu jāatdod visa nepamatoti iekasētā nauda, jo tarifu piemērošana nevar balstīties tikai uz komersanta «minējumiem un prognozēm» par tarifu piemērošanas nepieciešamību konkrētā apjomā, sevišķi, ja tas paaugstinās par 27%. Tāpat prasītāju pārstāvji atsaucās uz metodiku attiecībā uz tarifu diferencēšanu, secinot, ka tam nav tiesiska pamata, līdz ar to nav nepieciešams patlaban rēķināt ekonomiskās sekas, kas it kā komersantam esot iestājušās.
SPRK nevarēja iestāties lietotāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pusē, balstoties uz citiem apsvērumiem, piemēram, lietotāju nespēju apmaksāt elektroenerģijas rēķinus, pārāk straujo tarifu kāpumu, ekonomisko un sociālo krīzi valstī, citu obligāto maksājumu sadārdzināšanos, tarifu paaugstināšanas lietderību.
Energokompānija iepriekš secināja, ka tiesas ieskatā «Latvenergo» nebija tiesību piemērot zemāku cenu par pirmajām patērētajām 1200 kilovatstundām (kWh), jo energokompānijai nav tiesību sniegt atbalstu iedzīvotājiem. Tiesa uzskata, ka faktiski ir notikusi saistīto lietotāju subsidēšana.
«Latvenergo» savukārt pauda pārliecību, ka cenas samazinājums par pirmajām 1200 kWh bija pareiza rīcība, tādējādi atbalstot iedzīvotājus laikā, kad pieauga elektroenerģijas cena.