Saistībā ar fiktīvu darbinieku nodarbināšanu aizdomās turētais bijušais Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis Ziedonis Strazds vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst.
Tiesnesis Strazds vainu neatzīst; advokāts brīnās par krāpšanas inkriminēšanu (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Ģenerālprokuratūrai saistībā ar fiktīvu darbinieku nodarbināšanu saukt pie kriminālatbildības Strazdu un atstādināto Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Skaidrīti Buividi. KNAB izmeklētājs uzskata, ka, iespējams, abas tiesu varas amatpersonas daudzu gadu laikā valstij nodarījušas ap 235 000 latu lielus zaudējumus.
Strazda advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA pastāstīja, ka pagaidām apsūdzības uzrādīšanai klients uz prokuratūru vēl nav saukts. Aizstāvības pozīcija nav mainījusies - izteiktās aizdomas nav pamatotas.
Spriežot pēc pratināšanās uzdotajiem jautājumiem, advokāts uzskata, ka Strazda rīcībā nepastāv mantkārīgs nolūks. Ja nepastāv mantkārīgs nolūks, tad nevar runāt par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, uzskata advokāts.
Krāpšanas pants Strazdam inkriminēts tikai pirms pāris nedēļām, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) notika pēdējās pratināšanas. «Krāpšanas inkriminēšanai arī nevar piekrist, jo nav mantkārīga nolūka,» norādīja advokāts.
«Protams, pastāv diskusijas, vai šie abi panti var kopā figurēt. Ja izmeklēšana uzskata, ka inkriminējama dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā, tad jau tas ietver zaudējumus, līdz ar to nav izprotams, kāpēc tiek inkriminēta krāpšana,» domā Rebenoks.
Advokāts krāpšanas inkriminēšanu saista ar to, ka šis noziegums skaitās smagāks noziegums. KNAB nespēja iekļauties izmeklēšanas termiņos un, lai «nedegtu» izmeklēšanas termiņi, inkriminēts krāpšanas pants.
«Var pieņemt, ka kāda iekšēja procedūra varētu būt pārkāpta, bet tas risināms tikai un vienīgi disciplinārlietas ietvaros. Darbi, kas bija jāpilda tiesā, bija izpildīti. Par darba izpildi bija samaksāts. Šeit var pastāvēt diskusijas, kurš tos darbus ir pildījis. Varbūt nebija ievērota kāda procedūra. Fiktīva nodarbināšana manā ieskatā ir tāda, ka cilvēks skaitās, bet darbs netiek pildīts. Nebija nekādas fiktīvas nodarbinātības, un pierādījumu par mantkārību nav,» pauda advokāts.
Jau ziņots, ka KNAB izmeklētājs uzskata, ka priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, mantkārīgā nolūkā kopš 1995.gada fiktīvi nodarbināja vairākas personas, kuras faktiski tiesā nestrādāja.
Starp fiktīvi nodarbinātajām personām bijis, piemēram, tiesas priekšsēdētāja palīgs, tiesneša palīgs, tiesas administrators, tiesas arhivārs, tiesas sēžu sekretārs un apkopējs. Tiesas priekšsēdētājs, iespējams, izmantojis šīm personām izmaksātos finanšu līdzekļus savām personīgajām vajadzībām, tādējādi ilgstošā laika periodā izkrāpjot finanšu līdzekļus lielā apmērā.
Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnese atbalstīja priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja 1995.gadā izdarīto un līdz pat 2012.gada vasarai turpināto noziedzīgo nodarījumu, iepriekš informēja KNAB.
2012.gada augustā apgabaltiesas tiesnese, uzzinot, ka izdarītais noziegums varētu tikt atklāts, turpināja atbalstīt 1995.gadā izdarīto noziegumu, uzskata KNAB. Pēc izmeklētāja domām, tiesnese veica aktīvas darbības, lai izdarītais noziegums netiktu atklāts, proti, viņa deva norādījumus fiktīvi nodarbinātai personai, kā jārīkojas, kur un kad jāparaksta dokumenti, kas saistīti ar fiktīvajām darba tiesiskajām attiecībām un to pārtraukšanu. «Visas šīs darbības bija tiesas priekšsēdētāja izdarītā un ilgstoši turpinātā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanas turpināšana,» uzskata KNAB.
Ar savu rīcību Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs varētu būt nodarījis būtiskus kaitējumus valsts un tiesu varai, kā arī zaudējumu valstij par vairāk nekā 165 000 latiem. Savukārt Rīgas apgabaltiesas tiesneses veikto darbību rezultātā ir nodarīti zaudējumi valstij vairāk nekā 70 000 latu apmērā, uzskata KNAB.
Biroja izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības Strazdu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas un krāpšanu lielā apmērā pēc KL 177.panta 3.daļas. Savukārt Buividi KNAB lūdz saukt pie atbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas mantkārīgā nolūkā atbalstīšanu pēc KL 318.panta 2.daļas un KL 20.panta 1. un 4.daļas, kā arī par krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu pēc KL 177.panta 3.daļas un KL 20.panta 1. un 4.daļas.
KNAB gan norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, iekams tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.