Jo ātrāk brauksim, jo viņi [fotoradaru uzturētāji] vairāk nopelnīs – tur ietverts slimums jau pašā saknē! - tā uzskata satiksmes eksperts un žurnālists Pauls Timrots.
Timrots: Jo ātrāk brauksim, jo vairāk nopelnīs - tur ir <i>slimums</i> pašā saknē (84)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» norādīja, ka, viņaprāt, būtu daudz prātīgāk nopirkt dažus radarus, ar tiem nopelnīt vēl dažiem un tā turpināt, nepiesaistot privāto partneri.
«Jo ātrāk brauksim, jo viņi vairāk nopelnīs – tur ietverts slimums jau pašā saknē! Tas ir tāpat kā protēzists, kurš vakaros cilvēkiem sit zobus ārā, lai pašam būtu darbs. Par protēzistu mēs smejamies, bet par šo projektu sakām, ka varbūt ir OK. Nu, nevar tas būt OK, tas ir jau iecerēts šķībs,» sacīja Timrots.
Jautāts, cik fotoradaru izvietojums sakrīt ar bīstamāko vietu izvietojumu, Timrots norādīja, ka tām nav obligāti jābūt bīstamām vietām, «jo tās vietas ir jānovērš ceļu inženieriem, jo tas nozīmē, ka ir uzbūvēts sūdīgs ceļš.»
Timrots sacīja: «Tiem jābūt, kur ir kaut kāds mutulis ap cilvēku, mašīnu, velosipēdistu pārvietošanos, un pārvietojamos radarus vajadzētu mētāt randomā, lai vismaz vienreiz gadā tie parādās attālākajā lauku pagastā – viņi to atcerēsies ilgi! Protams, ka tajā dienā viņi neko nenopelnīs, bet tam būs profilaktiska ietekme. Stacionārie radari lielākoties ir vietās, kur tie arī vajadzīgi, ko nevarēja teikt par pārvietojamajiem.»