Trauma! Ko darīt?

Vasarā sportiskām aktivitātēm pievēršas cilvēki ar dažādu fiziskās sagatavotības līmeni. Persona, kas visu ziemu kārtīgi atpūtusies un pirmajās siltajās dienās nolemj demonstrēt sporta «superzvaigznes» cienīgu sniegumu, sevi pakļauj lielam riskam. Nesagatavots organisms ir vairāk pakļauts traumām, tāpēc īss neapdomības brīdis un savu spēju pārvērtēšana draud izvērsties par ilgstošu ārstēšanos visas siltās sezonas garumā. Traumas ārstēšana īpaši var ieilgt, ja uzreiz pēc tās nav sniegta pareiza palīdzība.

Kā rīkoties un sniegt palīdzību, ja nav palaimējies un gūta trauma? Vispirms jāsaprot, kas atgadījies. Visbiežāk aktīvās atpūtas laikā gūtās traumas ir saišu vai muskuļu sastiepumi un locītavu mežģījumi. Pirmā reakcija traumas gadījumā ir jautājums: kur vērsties pēc palīdzības? Svarīgi apzināties, ka pirmā rīcība jāveic pašam. Noteikti jāpārtrauc fiziskās aktivitātes un sāpošai vietai uzreiz jāliek ledus komprese apmēram uz 10 minūtēm. Šādu procedūru ar četru stundu intervālu vēlams atkārtot turpmāko 48 stundu laikā. Ja traumēta locītava, ieteicams tai uzlikt fiksējošu pārsēju ar elastīgo saiti.

Traumas galvenais vērtēšanas kritērijs ir sāpes, jo tās lielākas un neciešamākas, jo trauma smagāka. Stipras sāpes, kustību ierobežojums un liela tūska norāda uz savainojuma nopietnību.

Neatliekamās palīdzības sniegšana atkarīga no gūtās traumas, taču jāatceras noteikti likumi:

• Lūzumu gadījumā nepieciešams imobilizēt (padarīt nekustīgu) savainoto ekstremitāti.
• Sastiepumiem un tūskām jāliek virsū aukstas kompreses, locītavas jāfiksē ar īpašiem, elastīgiem pārsējiem.
• Brūču gadījumā jāaptur asiņošana, uzliekot pārsēju vai žņaugu.
• Pirmās palīdzības sniegšana bezsamaņā esošai personai prasa īpašas praktiskas iemaņas. Neprasmīgi rīkojoties, iespējams nodarīt vēl lielāku ļaunumu, tāpēc šādām situācijām jāgatavojas kopā ar speciālistu, piemēram, pirmās palīdzības kursos. Neatliekamās palīdzības sniegšanas prasmes ieteicams palaikam atkārtot.

Pēc pirmās palīdzības sniegšanas vēlams doties pie speciālista un veikt padziļinātu, arī rentgenoloģisko, izmeklēšanu. Jāņem vērā, neatliekamās palīdzības uzdevums ir apstrādāt cietušo vietu tā, lai ar pēc iespējas mazāku iespējamo papildu ļaunumu savainoto personu iespējams nogādāt līdz ārstam. Muļķīgi uzskatīt, ka pēc pirmās palīdzības saņemšanas, it sevišķi nopietnu traumu gadījumā, turpmāka medicīniska palīdzība ir lieka.

Viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām ir vēlme varonīgi izciest sāpes un gaidīt traumas sadzīšanu bez īpašas ārstēšanas. Kaut arī, raugoties īstermiņā, šķiet, viss ir izdevies un savainojums sadzijis, tomēr nākotnē tas var rūgti atspēlēties. Neprasmīgi un nepareizi ārstēta trauma nav uzskatāma par izdziedētu. Tās sekas turpmāk var izpausties dažādi, piemēram, kā hroniskas sāpes, samazināta noturība pret slodzi vai ievērojami palielināta atkārtotas traumas iegūšanas iespēja. Agrāk vai vēlāk cilvēks ar šādu ielaistu traumu būs spiests meklēt speciālista palīdzību, taču šādā reizē ārstēšana būs sarežģītāka, laikietilpīgāka un, visticamāk, arī dārgāka.

Pieņemts uzskatīt, ka sīkumu dēļ ārstu nav vērts traucēt. Skaidrs, katru reizi pēc sasituma vai nobrāzuma nav nepieciešams meklēt ārsta palīdzību. Tomēr jārēķinās, ka reizēm šķietamais sīkums, piemēram, puns uz pieres, var izrādīties tikai «aisberga redzamā daļa» un patiesā problēma ir daudz nopietnāka — iegūts ne tikai puns, bet arī smadzeņu satricinājums vai pat smagāks savainojums. Līdz ar to jebkura trauma jāvērtē pēc sliktākā iespējamā scenārija, un labāk aiziet pie ārsta, kas spēs objektīvi novērtēt situāciju un sniegt kompetentu konsultāciju.