Eiropas Savienībai (ES) ir jāizveido ceļvedis, kas aizsargātu lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) pamattiesības, teikts Eiropas Parlamenta (EP) otrdien pieņemtajā rezolūcijā.
Trīs EP deputāti no Latvijas atbalsta aicinājumu izveidot «ceļvedi pret homofobiju» (128)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
EP rezolūcijā, ko pieņēma ar 394 balsīm par, 176 pret un 72 atturoties, pausta dziļa nožēla, ka ES ne vienmēr pilnībā aizstāv LGBTI pamattiesības. Rezolūcija aicina Eiropas Komisiju, ES dalībvalstis un attiecīgās ES aģentūras kopīgi izstrādāt ceļvedi izstrādē LGBTI pamattiesību aizsardzībai, līdzīgi esošajām ES stratēģijām pret dzimuma, invaliditātes vai etnisko diskrimināciju.
Deputāti izvirza vairākas tēmas un mērķus, kas jāietver ES ceļvedī, piemēram, nediskriminācija nodarbinātībā, izglītībā, veselības aprūpē, preču un pakalpojumu pieejamībā, ģimenes un pārvietošanās brīvība, vārda brīvība, naida noziegumi, patvērums, ārējā darbība. Rezolūcijā skaidri noteikts, ka šai visaptverošai politikai ir jārespektē dalībvalstu kompetences.
LGBT un viņu draugu apvienība «Mozaīka» paziņojumā medijiem norāda, ka augstu novērtē to trīs EP deputātu no Latvijas drosmi, kas šajā sarežģītajā priekšvēlēšanu laikā pauduši atklātu atbalstu LGBTI cilvēku diskriminācijas izbeigšanai ES.
Vienlaikus «Mozaīka» pauž nožēlu, ka, noraidot minēto rezolūciju, tās pretinieki cita starpā maldīgi atsaukušies uz Latvijas Satversmi. Patiesībā deputātes Ulrikes Lunačekas rezolūcija nav pretrunā ar Satversmi, gluži pretēji, rezolūcijas būtība pilnībā saskan ar Satversmes 91.pantu, kas vēstī: «Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas».
«Mozaīka» secina, ka Satversmes vārds izmantots, lai slēptu savu homofobiju un transfobiju, ko vakar pieņemtā rezolūcija nosoda un aicina mazināt.
Par rezolūciju balsoja Sandra Kalniete (Vienotība); Krišjānis Kariņš (Vienotība); Alfrēds Rubiks (Saskaņas Centrs), bet pret bija Roberts Zīle (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK); Inese Vaidere (Vienotība); Kārlis Šadurskis (Vienotība).
Balsojumā atturējās Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā Partija/Latvijas Ceļš), bet balsojumā nepiedalījās: Tatjana Ždanoka (Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā) un Aleksandrs Mirskis (Politiskā partija «Alternative»).