No 23.aprīļa Latvijas kinoteātros vienlaikus ar pasaules pirmizrādi notiks režisora Ņikitas Mihalkova filma «Saules nogurdinātie 2: Dieva priekšā» pirmizrāde.
Tuvojas Mihalkova «Saules nogurdinātie 2» pirmizrāde
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Filma Dieva priekšā nevēsta par uzvaru. Tā ir filma par to, kā uzvara kaldināta. Tas ir mēģinājums mudināt jauniešus kaut mirkli iztēloties sevi to cilvēku vietā, kuri ziemā nīka aukstajos ierakumos. Tāpēc filma ir iznākusi diezgan sūra. Taču aizmirst, par kādu cenu Lielā Tēvijas kara laikā mums izdevās uzvarēt ienaidnieku, būtu noziegums.» /Ņikita Mihalkovs
1994. gadā Krievijā iznāca Ņikitas Mihalkova leģendārā filma «Saules nogurdinātie» – tā saņēma Krievijas Federācijas Valsts prēmiju un «Oskara» balvu kā labākajai ārzemju filmai.
Pēc 16 gadiem iznāk oskarotās drāmas turpinājums – episka pilnmetrāžas filmu diloģija «Saules nogurdinātie: Dieva priekšā» un «Saules nogurdinātie: Citadele».
Tas ir izcils kino notikums, pēdējo gadu visvairāk gaidītā filma.
Filmas tapšana no ieceres un līdz tās īstenošanai prasīja tās veidotājiem astoņus gadus.
Ņikitas Mihalkova episkā diloģija stāsta par 30. gados netaisnīgi notiesātā «valsts ienaidnieka» - bijušā divīzijas komandiera Kotova likteni. Pirmā filma «Saules nogurdinātie: Dieva priekšā» ataino Kotova piedzīvojumus kara pirmajos divos gados. Saskaņā ar dokumentiem viņš ticis nošauts, taču brīnumainā kārtā palicis dzīvs un norīkots par soda bataljona ierindnieku. Viņš karoja tāpat kā citi – dubļos, badā un aukstumā, nākotni saistot tikai ar vienu dienu, bet arī tā bija jānodzīvo. Jāpaliek dzīvam frontes priekšējās līnijas ellē. Viņu izglāba ticība. Ticība savai zemei un Dievam un viņa meitas ticība, ka tēvs ir dzīvs...
1943. gadā Arsentjevs saņem Staļina pavēli uzmeklēt Kotovu. Izmeklēšanas gaitā viņš uzzina no kāda «Smerš» piefrontes virsnieka par Kotova dzīvi kara pirmajos gados. Beidzot Arsentjevs noskaidro, ka Kotovs varētu būt pie baisās vācu «Citadeles», kur valda īsta elle.
Režisors: Ņikita Mihalkovs
Scenārija autori: Ņikita Mihalkovs, Aleksandrs Novotockis, Vladimirs Moisejenko, Gļebs Panfilovs
Operators inscenētājs: Vladislavs Opeļjancs
Mākslinieks inscenētājs: Vladimirs Aroņins
Kostīmu mākslinieks: Sergejs Stručovs
Grima mākslinieks: Pjotrs Goršeņins
Komponists: Eduards Artemjevs
Triku inscenētājs: Valērijs Derkačs
Producenti: Ņikita Mihalkovs, Leonīds Vereščagins
Kompānija: Studija Tri Te
Lomās:
Ņikita Mihalkovs
Nadežda Mihalkova
Oļegs Meņšikovs
Viktorija Tolstoganova
Sergejs Garmašs
Sergejs Makoveckis
Andrejs Paņins
Jevgeņijs Mironovs
Dmitrijs Djuževs
Arturs Smoļjaņinovs
Andrejs Merzļikins
Maksims Suhanovs
Jevgeņijs Stičkins
Nataļja Surkova
Kā arī Aleksandrs Adabašjans, Valentīns Gafts, Marija Šukšina, Artjoms Mihalkovs u.c.