Godinot 1991. gada barikāžu aizstāvjus, Latvijas Televīzija janvārī trīs piektdienas pēc kārtas skatītājiem piedāvās trīs emocionālu un uzziņas bagātu dokumentālo filmu izlasi, kas uz tā laika dramatiskajiem notikumiem Baltijā ļaus atskatīties no 21 gada distances.
1991. gada 13. janvāris bija diena, kad lietuviešu žurnālisti, televīzijas un radio darbinieki cīnījās par iespēju ziņot pasaulei, kas notiek valstī. Lietuvas iedzīvotāji šo laiku pavadīja, neatejot no televīzijas ekrāniem un radio aparātiem, jo tā bija vienīgā iespēja uzzināt, kas notiek. Kad lodes spindz gar ausīm un televīzijas ēku ieņem bruņotie spēki, žurnālistika vairs nav darbs – tas ir dzīvības un nāves jautājums.
Traģiskos notikumus atspoguļo pērn Lietuvā uzņemtā dokumentālā filma «Janvāra kauja», kuru veidojusi Virginija Motjejūniene un Jozs Saboļus. Filma LTV1 programmā iekļauta tieši Lietuvas vēsturei liktenīgajā dienā – piektdien, 13. janvārī, plkst. 19:30.
Filmā izmantoti līdz šim arhīvos glabāti materiāli, kā arī intervijas ar tolaik televīzijā un radio strādājošajiem. Filmas veidotāji brīdina: kinolente satur šokējošus un nepatīkamus kadrus.
Latvijas barikāžu atceres dienā - piektdien, 20. janvārī, plkst. 19:20 – LTV1 ēterā būs režisora Zigurda Vidiņa un scenārija autora Viestarta Vidiņa filmas «Tēvu barikādes» TV pirmizrāde.
Pērn uzņemto dokumentālo filmu, kura kinoteātros pirmizrādīta vēl tikai nesen, veido septiņi stāsti par 1991. gada barikādēm Rīgā, kā arī to atskaņām mūsdienās. Tās veidotāji apskata dažu šī notikuma dalībnieku likteņus un pārdomas tagad, kad barikāžu laika cerības ir realizējušās un kristalizējušās gan pozitīvā, gan negatīvā veidā. Tas ir personisks stāsts par ļoti personisku notikumu.
«Pirms divdesmit gadiem burtiski nedēļas laikā mainījās mana uztvere par Latviju, Latvijas iedzīvotājiem un, savā ziņā, pašam par sevi. Piecdesmit tūkstoši cilvēku spēja sanākt kopā uz barikādēm un aizstāvēt sapni – sapni par Latvijas neatkarību, neskatoties uz jebkādiem ārējiem, uzspiestiem apstākļiem. Šajā filmā es mēģināju apskatīt, kas tieši šajā nedēļā notika un kā šī nedēļa ir izmainījusi barikāžu dalībnieku un manu dzīvi,» stāsta režisors Zigurds Vidiņš.
Emocionālu mūziku filmai veidojis komponists Mārtiņš Brauns.
1991. gada 20. janvāra traģiskajos notikumos nošāva Andri Slapiņu un nāvīgi ievainoja Gvido Zvaigzni, kurš divas nedēļas vēlāk mira slimnīcā. Kino operatora Gvido Zvaigznes dzīve aprāvās ceļā sākumā, un viņa talants pat nepaguva pilnībā uzplaukt.
Taču stāsts par viņu satur arī citus nozīmīgus aspektus, kas ļauj parādīt gan personisko traģēdiju, gan jauna, radoša cilvēka problemātisko eksistenci laikmeta lauzumā. Tieši par to stāsta režisores Dzintras Gekas un scenārija autora Agra Redoviča pagājušajā gadā uzņemtā filma «Gvido Zvaigzne», kuras TV pirmizrāde gaidāma piektdien, 27. janvārī, plkst. 19:40.
«Tieši Gvido Zvaigzni Juris Podnieks izvēlējās par operatoru savai unikālajai lielfilmai «Mēs» par padomju impērijas sabrukuma periodu. Savas būtības meklējumi, mīlestība, laika izjūta un aizrautība. Daudzi tolaik centās būt brīvi attieksmē pret dzīvi un iekšējā pārliecībā. Gvido Zvaigzne bija ceļā uz sevi, uz personības pilnību. Liktenis neļāva noiet šo ceļu līdz galam. Taču viņa dzīves notikumu un vērtību ķēde ir uzskatāms paaudzes centienu modelis. Tāpēc filma par viņu ir filma par viņa laiku,» stāsta filmas veidotāji.
