Ugunsgrēkā Rīgas pilī visvairāk cietuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumi, ar informāciju, kas uzzināta no minētā muzeja darbiniekiem, aģentūrai LETA atstāstīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Ugunsgrēkā Rīgas pilī visvairāk cietuši Nacionālā vēstures muzeja krājumi (22)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vismazāk cietuši Rīgas pilī esošie Mākslas muzeja un Rakstniecības muzeja eksponāti, kurus turpina nosegt ar plēvēm, lai gan vissmagāk cietuši tieši Nacionālā vēstures muzeja krājumi, kā piemēram ekspozīcija - «100 Latvijas nacionālās relikvijas».
Lāce nezināja teikt, cik lieli ir šie zaudējumi, bet viņa spēja vien piebilst, ka savulaik bija doma šos krājumus pārvest uz citu vietu, bet iestājoties krīzei tas netika izdarīts.
Jau ziņots, ka kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNN) pēc Rīgas pils muzeja krātuves apmeklējuma secinājusi, ka ugunsnelaimē vislielākās bažas ir par muzeja krājumiem, kas palikuši neizvesti no pils telpām, lai gan pagaidām nav informācijas par atsevišķiem muzeja krājumiem, kas atradušies tuvāk liesmu skartajām telpām.
Ministre žurnālistiem stāstīja, ka muzeja krājumu krātuvē pašlaik darbojas muzeja darbinieki ar glābējiem, lai to nosegtu ar plēvēm, tādējādi paglābjot no ūdens. Tomēr Jaunzeme-Grende nezināja, kāds liktenis piemeklējis tos muzeja krājumus, kas atradušies tuvāk liesmu skartajām telpām.
«Pagaidām tiek glābti tie, kas sasniedzami, bet pagaidām nav informācijas par tiem, kas atradušies tuvumā liesmu skartajām telpām,» sacīja ministre.
Jaunzeme-Grende piebilda, ka šodien Kultūras ministrijā plkst.8 tiek sasaukta Krīzes komitejas sēde, lai tiktu spriests par radušos situāciju.
Jau ziņots, ka pirms stundas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Rīgas pils muzeja darbinieki, kā arī uz notikuma vietu ieradusies kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) devās pārliecināties, vai degošajā pilī ir iespējams glābt palikušos muzeja krājumus, novēroja aģentūra LETA.
Glābēji satraukušos muzeja darbiniekus un Jaunzemi-Grendi ieveduši muzeja krātuves telpās, lai pārliecinātos, kas vēl ir glābjams no minētajām vērtībām.
«Pārliecināsimies, kas ir glābjams, ja strauji tecēs ūdens, tad palīdzēsim klāt plēves,» kāds no glābējiem noteicis ministrei, to sakām dzirdēja aģentūra LETA.
Jau ziņots, ka, lai nodzēstu ugunsgrēku, kas šovakar izcēlies Rīgas pilī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) piesaistījis visus Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošos resursus, papildus ugunsdzēsējus no Jūrmalas un Rīgas brīvostas velkoni.
Tāpat bija plānots dzēšanas darbos iesaistīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopteru, taču Pētersone-Godmane žurnālistiem stāstīja, ka helikopters dzēšanas darbos netiks iesaistīts, jo tā darbam jau esot par tumšu un traucē citi blakus apstākļi.
Kā aģentūru LETA informēja VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele, degšana turpinās.
Tāpat uz Daugavas piestātni pie Lielā Kristapa statujas ir devies Rīgas brīvostas velkonis, kas aizvilks tur stāvošo atpūtas kuģīti, lai tas netraucētu ugunsdzēsējiem no izdevīgākās vietas upē ņemt ūdeni.
Jautāta, kāpēc dzēšanas darbi netiek veikti ar specializētu kuģi no Daugavas, Šembele aģentūrai LETA atbildēja, ka VUGD rīcībā tādas tehnikas nav. Viņa arī piebilda, ka visā Rīgas reģionā glābējiem patlaban pieejams tikai viens autopacēlājs, kas jau strādā notikuma vietā. Kopumā tādi reģionā ir divi, taču otrs atrodas remontā.
Kā ziņots, Rīgas pilij šovakar aizdedzies jumts, novēroja aģentūra LETA. Izsaukums uz pili saņemts plkst.22.21, turp nekavējoties izbraukušas vairāk nekā desmit ugunsdzēsēju mašīnas. Ugunsgrēkam noteikts paaugstinātas bīstamības statuss.
Ierodoties Rīgas pilī un novērtējot situāciju, VUGD darbinieki konstatējuši, ka degšanas platība varētu būt aptuveni 100 kvadrātmetri. Pagaidām nav informācijas, ka negadījumā būtu cietuši cilvēki.
Iespaidīgās liesmas pārņēmušas krietnu daļu jumta, ir arī daudz dūmu. Degošā pils izraisījusi nedalītu skatītāju uzmanību, daudzviet apturēta satiksme un autovadītāji, izkāpuši no spēkratiem, fotografē un filmē notiekošo. Netālu no pils sapulcējušies vairāki simti skatītāju.
Kā ziņots, Rīgas pilī tiek veikti remontdarbi. Saskaņā ar noslēgto līgumu ar Valsts nekustamajiem īpašumiem» (VNĪ) rekonstrukciju un restaurāciju Rīgas pils pirmās kārtas atjaunošanas darbus veic pilnsabiedrība «SBRE», kas ir būvniecības kompāniju «Re&Re» un «Skonto būve» apvienība.
Tehniskā projekta autors ir pilnsabiedrība «Pils Projekts», bet galvenais arhitekts - Artūrs Lapiņš. Būvuzraudzību veic SIA «Būvalts».
Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas 1.kārta pašlaik ir viens no lielākajiem investīciju projektiem, kuru pasūtītājs, organizētājs un finanšu resursu piesaistītājs ir VNĪ.
Rekonstrukcijas un restaurācijas darbi tika uzsākti 2012.gada oktobrī, un tos plānots pabeigt divarpus gadu laikā.
Kopējās darbu izmaksas ir aptuveni 21,78 miljoni latu. Rīgas pils Priekšpils daļas telpu kopējā platība - 9338,56 kvadrātmetri. Pēc rekonstrukcijas un restaurācijas pabeigšanas tā pilnībā tiks nodota Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām.
Valsts prezidents pils remonta laikā savus darba pienākumus veic Melngalvju namā.