Ukrainas parlaments trešdien vēlu vakarā pieņēmis likumprojektu par masu protesta akciju dalībnieku amnestēšanu.
Ukrainā pieņem likumu par masu protesta akciju dalībnieku amnestēšanu (19)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tomēr maz ticams, ka šis solis nesīs būtisku progresu Ukrainas politiskās krīzes risināšanā, jo opozīcijas politiķi attiecās piedalīties balsojumā.
Par likumprojektu nobalsoja 232 likumdevēji, pret balsoja 11, bet 173 likumdevēji balsojumā nepiedalījās.
Opozīcijas partijas nav mierā ar likumprojektā iekļauto nosacījumu, ka arestētie protesta akciju dalībnieki tiks atbrīvoti tikai tad, ja protestētāji atbrīvos ieņemtās valdības ēkas.
Ukraiņu nacionālistu partijas Visukrainas savienība «Svoboda» («Brīvība») parlamenta frakcijas vadītājs Oļegs Tjagņiboks norādīja, ka parlaments galu galā pieņēmis likumu par ķīlniekiem, jo tagad arestētie protestētāji tiks turēti gūstā, līdz tiks atbrīvotas valdības ēkas.
«Varasiestādes tagad atzinušas, ka tās ņem ķīlniekus, kā to dara teroristi,» sacīja Tjagņiboks.
Bijušais pasaules čempions boksā un opozīcijas partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko pauda viedokli, ka šis likums nevis mazinās spriedzi, bet to no jauna saasinās.
Arī protestētāji Kijevas ielās pauda neapmierinātību ar šādu parlamenta soli, kas ir jau trešā piekāpšanās protestētāju prasībām pēdējo dienu laikā.
Otrdien Ukrainas parlaments atcēla protestus ierobežojošos likumus, kas lielā mērā bija vainojami situācijas eskalācijā. Tai pat dienā demisionēja arī Ukrainas valdība.
Tomēr opozīcija palikusi nelokāma un joprojām pieprasa prezidenta Viktora Janukoviča atkāpšanos.
Kā jau vēstīts, krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES).
Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.
Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzētas vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā. Pēdējo dienu sadursmēs dzīvību zaudējuši četri aktīvisti.
Protestētāju grupas Kijevā ieņēmušas vairākas ministriju ēkas un uzbrukušas administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.
Izceļot krīzes smagumu, Ukrainas bijušais prezidents Leonīds Kravčuks trešdien brīdināja, ka Ukraina atrodas uz pilsoņkara sliekšņa.
«Tā ir revolūcija. Pašlaik izveidojusies dramatiska situācija, kurā mums jārīkojas ar vislielāko atbildību,» uzsvēra Kravčuks, kurš Ukrainas prezidenta amatā atradās no 1991. līdz 1994.gadam.
Tikmēr Kijevā protestētāji ceturtdien ierīkojuši koka sargtorņus uz savām barikādēm un joprojām okupējuši galvenās pašvaldības ēkas, tostarp pilsētas domi.
Avoti ASV Kongresā trešdien atklāja, ka prezidenta Baraka Obamas administrācija gatavo ekonomiskās sankcijas, kas varētu tikt piemērotas Ukrainas amatpersonām un opozīcijas līderiem, ja vardarbība politiskās krīzes skartajā valstī saasinātos.
Bažas par situāciju Ukrainā pauduši arī citi Rietumu līderi.
Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka Ukrainas demonstrantu prasības ir jāuzklausa, šādi paužot atbalstu ukraiņu demonstrantiem.
Arī ES augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone trešdien pēc tikšanās ar Janukoviču Kijevā aicināja pārtraukt Ukrainā «vardarbību un iebiedēšanu», uzsākot patiesu dialogu.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Merkeli norādīja, ka jebkāda iejaukšanās no ārpuses esot nepieņemama. Vācijas kanclere savukārt aicināja Putinu atbalstīt konstruktīvu dialogu.
Putins trešdien arī paziņoja, ka Krievija nogaidīs, līdz Ukrainā tiks izveidota jauna valdība, un tikai tad izmaksās Kijevai atlikuši summu no 15 miljardus ASV dolāru lielā aizdevuma.