Uzņemtie videomateriāli ar postošo cunami, kas sekoja deviņas balles stiprajai zemestrīcei Japānā, sniegs vērtīgus datus zinātniekiem tuvākajos gados, trešdien pavēstīja Austrālijas eksperti.
Unikālie videomateriāli ar Japānas cunami ir vērtīgs ieguvums zinātniekiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Televīzijas kanāli tiešraidē demonstrēja satriecošus skatus, kā milzu vilnis triecas pāri lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm Japānas ziemeļaustrumos, noslaukot visu savā ceļā. Postošo ainu tiešraidē fiksēja televīzijas komandas no helikopteriem.
«Es domāju, ka viļņa ietekme, triecoties uz priekšu un izplatoties iekšzemē samērā lēzenā teritorijā, bija kas tāds, ko mēs nekad agrāk neesam redzējuši,» AFP pavēstīja Austrālijas cunami eksperts Rejs Kenterfords.
«Šis ir diezgan unikāls notikums,» viņš atzīmēja, piebilstot, ka tā ir liela traģēdija Japānai.
Eksperts norādīja, ka zinātniekiem ir izdevies gūt panākumus cunami prognozēšanā kopš 2004.gada postošā cunami Indijas okeānā, kas laupīja 220 000 cilvēku dzīvības, bet priekšā vēl ir tāls ceļš ejams.
«Ir bijis progress, bet ir ļoti žēl Japānas, kas, iespējams, ir viena no cunami visapdraudētākajām valstīm pasaulē (..) tas ir tik traģiski,» piebilda Kenterfords.
Meteoroloģijas biroja zinātniece Daiena Grīnslaida uzskata, ka Japānā uzņemtais videomateriāls, kurā redzams kā, ūdenim triecoties iekšzemē, no zemes virsmas tiek noslaucītas ēkas, izraisīs lielu interesi cunami pētnieku vidū.
Cunami viļņu mērīšanā zinātnieki tradicionāli paļāvušies uz mareogrāfiem, un pēc katastrofas devušies cunami skartajā zonā, lai izmērītu, cik tālu ūdens iekļuvis iekšzemē.
Grīnslaida norādīja, ka no šī materiāla būs iespējams uzzināt veselu virkni lietu, tostarp arī plūsmas ātrumu un dziļumu, applūšanas apmērus un to, kā gruvešu kulšanās pa ūdeni ietekmē plūsmas ātrumu.
«Videomateriāla daudzums, sevišķi no helikoptera uzņemtais, ir tieši tas, kas mums nepieciešams, lai spētu pārbaudīt mūsu modeļus,» norādīja Grīnslaida.
Zinātniece atzīmēja, ka sevišķi vērtīgi tie būs nosakot cunami straumes ātrumu un spēku, ko šobrīd ir ļoti grūti novērtēt.
2004.gadā cunami skāra valstis no Indonēzijas līdz Kenijai, un tolaik pēc zemestrīces nebija iespējams paredzēt, vai tas sasniegs arī Austrāliju.
Šajā gadījumā, «sevišķi attiecībā uz Austrāliju, mēs gandrīz uzreiz secinājām, ka tas neietekmēs mūsu piekrasti,» atzīmēja Kenterfords.
Četrus vai piecus gadus atpakaļ Austrālija būtu evakuējusi piekrastes apdzīvotās vietas, jo toreiz nebija iespējams prognozēt cunami potenciālo gaitu, viņš piebilda.