Ventspils pašvaldība, kas pieņēma Latvijas Baptistu draudžu savienības dāvinājumu un finansēja Lielirbes baptistu baznīcas pārcelšanu un ekspozīcijas izveidi, apzinājās, ka lūgšanu nams muzejā būs eksponāts ar augstu kultūrvēsturisku vērtību un vienlaikus tā būs vieta, kur noritēt garīgiem notikumiem - tradicionālo konfesiju laulību, piemiņas, atceres, iesvētes, ekumēniskiem un citiem dievkalpojumiem, svētku pasākumiem, mākslas un krājuma izstādēm, koncertiem, literāriem un līdzīgiem pasākumiem, kuri nav pretrunā ar kristīgām vērtībām.
Gandrīz simtgadīgā Lielirbes baptistu baznīcas ēka, kas kādreiz atradās Ventspils novada Tārgales pagastā, pārcelta uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju un tagad papildina tur veidoto 19.- 20.gadsimta Ziemeļkurzemes piekrastes dzīvi raksturojošo ekspozīciju.
Ņemot vērā to, ka baptistu kustība Latvijā aizsākusies Ventspils apkārtnē un baznīcas askētiskā koka arhitektūra raksturīga tieši piekrastes joslai, baznīca veido muzejam līdz šim trūkstošo garīgo dimensiju, un līdztekus ekspozīcijai par baptistu kustības vēsturi Ventspils novadā un Latvijā tajā varēs notikt arī svētki, mākslas un krājuma izstādes, koncerti, literārie un citi kultūras pasākumi, kuri nav pretrunā ar kristīgām vērtībām.
Koka baznīca, kas ir nozīmīgs novada kultūrvēstures mantojums, Tārgales pagastā atradās faktiski neapdzīvotā vietā, kur tā, visticamāk, būtu nolemta iznīcībai, tādēļ Ventspils pilsētas dome lēma par pārcelšanas darbu veikšanu un finansējuma piešķiršanu šiem mērķiem.
Pamatojoties uz arhitektonisko izpēti, arhitekts Agris Lērums izstrādāja ēkas demontāžas un būvniecības projektu, pašvaldības iestāde «Komunālā pārvalde» veica iepirkumu un izvēlējās būvniecības darbu veicējus - SIA «Ostas celtnieks». 2011.gada oktobrī, nojaucot baznīcu, celtnieki to pārveda uz muzeju.
Baznīcas telpu apdare un iekārtojums veidots, vadoties pēc seniem fotoattēliem un pierakstiem. Dievnamā atkal būs redzams autentiskais uzraksts no 20.gadsimta 20.gadiem, kas pārvietošanas procesā atklājās zem tapešu kārtas un ko pilnībā restaurēja Ventspils muzeja grafikas restauratore Inga Rozefelde. Tas ir citāts no apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem 5.nodaļas.
Lielirbes baznīcas sienas izrādījās vēsturisku notikumu glabātājas, jo uz tapešu fragmentiem atklājās uzraksti, kurus Otrā pasaules kara beigās bija atstājuši latviešu karavīri, kas saviem tuviniekiem bija pazuduši bez vēsts, un tieši Lielirbes baznīcas sienas glabāja pēdējās ziņas par viņiem. Arī šie likteņstāsti iekļauti ekspozīcijā. Ekspozīcijas saturisko daļu veidojis Ventspils muzejs sadarbībā ar Latvijas Baptistu draudžu savienību, vizuālā tēla izveidi un īstenošanu uzticot Vilmāram Terbetam, bet digitālās izstrādes - SIA «Molips».
Kā jau ziņots, pēc Ventspils muzeja rīcībā esošās informācijas, šī bija jau trešā reize, kad Lielirbes baptistu baznīca tikusi pārvietota. Tās iesvētīšana notikusi 1913.gadā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Lielirbes draudzei lūgšanu nams bija jāatstāj, jo vācu invāzijas laikā to nojauca un pārcēla uz jūrmalu Lielirbes upes malā, kur tā tika izmantota kā zivju apstrādes cehs. Pēc kara, daļu materiālu iegūstot, noplēšot zivju cehu, daļu - sarūpējot no jauna, draudze baznīcu atjaunoja, un 1922.gadā iesvētīja vietā, kur tā atradās līdz pat pārcelšanai uz muzeju. Šā gada 9.aprīlī Tārgales pagastā baznīcas bijušajā atrašanās vietā tika atklāta piemiņas zīme dievnamam.
