Uzņēmēju retorika ir sakāpināta; uz Eiropas palīdzību cerēt nevajadzētu (332)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Šprotu ražotāji jau ceļ trauksmi, ka uzņēmumi šobrīd piedzīvo nopietnas grūtības, bet tuvākajos mēnešos simtiem cilvēku varētu zaudēt darbu. Problēmas tiek saistītas ar Ukrainas-Krievijas krīzi. Kāds no uzņēmējiem jau min, ka būtu nepieciešama Eiropas un ASV palīdzība, lai uzņēmumi, kas līdz šim preces eksportējuši austrumu virzienā, spētu atgūties. Tomēr Eiropas Savienības (ES) palīdzību sankciju pret Krieviju gadījumā uzņēmējiem gaidīt nevajadzētu.

«DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, komentējot uzņēmumu grūtības, atzīmē – jārēķinās, ka šogad vairākas eksportējošas nozares piedzīvos grūtības. Tomēr viņš uzsver, ka problēmas ir saistītas ar Krievijas rubļa vērtības kritumu, bet ar Ukrainas-Krievijas krīzi tam ir mazs sakars.

Ekonomists neslēpj viedokli, ka patlaban uzņēmēju retorika ir sakāpināta, un, viņaprāt, masveida darbinieku atlaišanas nav gaidāmas.

«No ekonomiskā skatupunkta nekas graujošs nav noticis. Jā, ir šis rubļa vērtības kritums, Krievijas ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies. Taču vismaz pieprasījumam pēc pārtikas produktiem nevajadzētu īpaši svārstīties ekonomiskā cikla ietvaros. Sagaidu, ka šprotu ražotājiem būs jāsamierinās ar mazliet zemākām noieta cenām un mazākiem apjomiem. Kādu vājāku nozares dalībnieku tas var nogrūst no klints malas, tā vienmēr gadās grūtos periodos. Taču lielākā daļa visdrīzāk spēs pielāgoties. Varbūt palaidīs darbiniekus ilgākos atvaļinājumos, lai samazinātu krājumus,» skaidro Strautiņš.

No Krievijas tirgus izteikti atkarīgi abi Latvijas farmācijas milži, taču te attiecas līdzīgi argumenti – pieprasījumam pēc zālēm nevajadzētu īpaši svārstīties. Turklāt šie uzņēmumi ir finansiāli spēcīgi. No Krievijas tirgus izteikti atkarīga arī Liepāja un tās vieglās rūpniecības klāsteris. Pieprasījums pēc veļas nav tik robusts kā pēc pārtikas un medikamentiem, taču tā nav arī gluži luksusa prece, atzīst ekonomists.

Kā portālam «Apollo» pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM), kopš notikumiem Krimā vērojamas izmaiņas Krievijas ekonomikā. Krievijas rubļa devalvācija ietekmē Krievijas preču un pakalpojumu eksporta-importa apjomus, Krievijā iegūstamo izejvielu cenas. Tas atsaucas uz Latvijas ražotāju konkurētspēju Krievijas tirgū un samazina eksporta iespējas.

Latvijas eksporta struktūrā uz Krieviju galvenā preču grupa ir pārtikas rūpniecības ražojumi – 2013.gadā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produkti veidoja vairāk nekā 40% no kopējā preču eksporta uz Krieviju. No visa preču eksporta uz Krieviju mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas veidoja 16% un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija – 15%. Tādējādi tieši šo nozaru pārstāvji var izjust lielāko ietekmi ārējā pieprasījuma samazināšanās dēļ. Tālākā notikumu attīstība Ukrainā ir ļoti neskaidra, tādēļ pašlaik ir ļoti grūti un pāragri spriest, tieši cik lielā mērā tas ietekmēs Latvijas eksportētājus.

Grūtībās var nonākt tādi uzņēmumi, kuru eksporta tirgi nav pietiekami diversificēti, lai mazinātu riskus, kurus rada izmaiņas noieta tirgos, neatkarīgi no to pārstāvētās nozares. Valdība seko līdzi situācijai un līdz šim konstatēts, ka būtiskākās grūtības uzņēmumiem rada Krievijas un Ukrainas valūtas vērtības kritums. Tāpat traucējoši faktori ir nestabilā politiskā situācija abās valstīs, kuras attīstības gaitu ir grūti prognozēt, un naudas un preču plūsmas pārrāvumi no sadarbības partneriem Krimas reģionā.

Palīdzību no Eiropas nevajadzētu gaidīt

ES pagaidām nekādas reālas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju nav ieviesusi, taču par sankciju trešo līmeni ar vien tiek uzturēta diskusija. Finanšu ministrs Andris Vilks (V) marta vidū sanāksmē Briselē pauda nostāju, ka ES vienojoties par iespējamām sankcijām pret Krieviju, reizē ir jānosaka kompensācijas tām dalībvalstīm, kuru ekonomikas tās varētu skart visvairāk, taču šim aicinājumam nesekoja turpmāk virzība.

Strautiņš norāda, ka pašreiz notiekošais ir «normāls ekonomikas cikliskums», bet Eiropa nekādu palīdzību, proti – nekādas kompensācijas uzņēmējiem nemaksās. «Bizness vienmēr ir kaut nedaudz riskants,» atzīmē ekonomists.

«Ja nonāk līdz vispārējam tirdzniecības embargo, tas būs pavisam cits stāsts, bet tas šķiet ļoti teorētiski,» teic Strautiņš.

Līdz šim uzņēmumi EM ar lūgumu pēc palīdzības saistībā ar Ukrainas-Krievijas krīzi nav vērsušies. Vienlaikus valdībā ir apzināti iespējamie rīcības virzieni un īstenojamie atbalsta pasākumi, norāda ministrijā.

Ņemot vērā, ka šī informācija skar komersantu intereses un viņu komercdarbībai jutīgus jautājumus, plašāka informācija par tiem šobrīd nav publiskojama.

Komentāri (332)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu