Latvijā datorprogrammu ražotāji cēluši 27 prasības pret nelegālā programmnodrošinājuma izmantotājiem. Celto prasību kopsumma ir 303 tūkstoši latu, kas vidēji uz uzņēmumu, kurš izmantojis nelegālu programmatūru, ir 11 222 lati.

Šajā laika posmā noslēgti 23 izlīgumi, kuru kopējā summa veido 134 tūkstošus latu. Tātad vidēji uzņēmums, kas lietojis nelegālu programmatūru, atlīdzina zaudējumus datorprogrammu ražotājiem 5826 latu apmērā.

Kā norāda BSA valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs: «Bieži vien uzņēmuma vadība nemaz neparēķina, cik resursu — gan finanšu, gan laika — tiek nelietderīgi izmantoti (jo par investīcijām tos nevar dēvēt), lai nodrošinātu uzņēmuma darbu, izmantojot nelegālās programmas. Tiek algoti IT speciālisti, kas saved visu kārtībā, datori ir ievērojami neaizsargātāki pret nesankcionētu piekļūšanu, t. sk. konfidenciālai informācijai, tāpat daudz lielāks risks ir iedzīvoties vīrusos.»

«Turklāt kompensācijas samaksa nav vienīgais, ar ko jārēķinās uzņēmuma vadībai, ja uzņēmumā ir konstatēta nelegālu datorprogrammu lietošana. Atkarībā no nelegālo datorprogrammu lietošanas apjoma ir administratīvais sods, kas var sasniegt pat piecus tūkstošus latu, vai kriminālsods, kura maksimālā robeža ir 24 tūkstoši latu. Pie lieliem apjomiem pastāv arī reālas brīvības atņemšanas iespējas, nu jau vairākkārt piespriests piespiedu darbs. Administratīvā un kriminālatbildība nozīmē reputācijas zaudēšu darbinieku, klientu un partneru acīs, uzņēmumiem tiek liegta iespēja pretendēt uz publiskajiem iepirkumiem. Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmums bankrotē,» norāda BSA pārstāvis Jānis Bordāns.

BSA izpilddirektore Sanita Meijere atzīst, ka bieži vien nelegālās datorprogrammas uzņēmumos tiek izmantotas nezināšanas dēļ. Tāpēc BSA izstrādājis ieteikumus situācijas sakārtošanai. Ikvienam uzņēmumam vajadzētu sākt ar esošās situācijas apzināšanu jeb datorprogrammu auditu, kam sekotu uzņēmumā izmantoto datorprogrammu salīdzināšana ar grāmatvedības uzskaitē esošajiem programmatūras izcelsmes dokumentiem. Tās programmas, kurām iztrūkst dokumentācija, ir vai nu jāizdzēš, vai jāiegādājas atbilstoša licence.

Pēc starptautiskās pētījumu kompānijas IDC datiem, datorpirātisma līmenis pēdējos gados Latvijā gada laikā samazinās par vienu procentu, tagad tas ir 56%. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis zaudējumus 13 miljonu latu apmērā.