Vācijas partijas apstiprina «lielās koalīcijas» līgumu

Apollo
0 komentāru

Vācijas lielākās partijas pirmdien ar lielu balsu vairākumu savos kongresos apstiprināja iepriekšējā nedēļā saskaņoto koalīcijas līgumu, likvidējot pēdējos šķēršļus tā sauktās lielās koalīcijas veidošanai ar Angelu Merkeli priekšgalā.

Atsevišķos partiju kongresos koalīcijas līgumu apstiprināja Merkeles vadītā Kristīgo demokrātu savienība (CDU), tās Bavārijas meitaspartija — Kristīgi sociālā savienība (CSU) — un konservatīvo ilggadējie sāncenši sociāldemokrāti (SPD).

Tā būs pirmā «lielā koalīcija» kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, un daži eksperti pauž skepsi, ka konservatīvie un sociāldemokrāti ilgi spēs palikt kopā vienā valdībā.

«Tas ir sākums kopīgam ceļojumam ar partneri, ar kuru mēs 40 gadus esam bijuši iesaistīti dziļā cīņā,» Berlīnē uzrunājot CDU biedrus, atzina Merkele. «Lielās koalīcijas sekmes būs mērāmas ar cilvēku labklājību tās beigās.»

Trīs partijas par koalīcijas līgumu vienojās pagājušajā piektdienā pēc mēnesi ilgām smagām sarunām.

SPD un CDU/CSU bija spiestas sākt sarunas par tā sauktās lielās koalīcijas veidošanu pēc 18. septembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās nevienai no lielākajām partijām neizdevās iegūt pietiekami daudz balsu, lai spētu izveidot Bundestāga vairākuma atbalstītu valdību kopīgi ar saviem tradicionālajiem partneriem.

Koalīcijas līgums paredz negaidītu un dramatisku 2007. gada budžeta iegrožošanu, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanu, kas jau izraisījis Vācijas industriālo aprindu kritiku, rūpniekiem bažījoties, ka nodokļu pieaugums ietekmēs vācu patērētājus. Neapmierinātību pauž arī nākamās koalīcijas partiju biedri. Tas īpaši jūtams konservatīvo rindās, jo daudzi uzskata, ka Merkele, cenšoties ieņemt kanclera amatu, pārāk daudz piekāpusies SPD.

Lai gan tādos jautājumos kā darba tirgus nosacījumu atvieglošanā un darbaspēka ārpusalgas izmaksu samazināšanā, kurus Merkele uzskata par būtisku instrumentu jaunu darbavietu radīšanai, konservatīvo atkāpšanās bijusi ļoti ierobežota, CDU/CSU bija jānorij SPD prasība ar īpašiem papildu nodokļiem aplikt personas ar lieliem ienākumiem, kā arī jāatsakās no ieceres mainīt kolektīvo darba līgumu sarunu nosacījumus.

Tomēr neapmierināto balsis nekavēja pirmdienas balsojumu par koalīcijas līguma apstiprināšanu, un tikai neliela daļa no delegātiem visu triju partiju kongresos balsoja pret līgumu vai atturējās.

Merkelei gan vēl jāuzvar 22. novembrī gaidāmajā uzticības balsojumā parlamenta apakšpalātā Bundestāgā, taču, ņemot vērā koalīcijas partneru pārliecinošo vairākumu Bundestāgā, šis balsojums, šķiet, būs tikai formalitāte.

Kā liecina nedēļas žurnāla «Der Spiegel» veiktā aptauja, vairākums vāciešu netic, ka smagnējā un tajā pašā laikā trauslā koalīcija saglabāsies pie varas visus četrus gadus līdz nākamajām vēlēšanām. «Neviens neliek visiem mīlēt šo lielo koalīciju vai par to sajūsmināties,» izteicās līdzšinējais kanclers Gerhards Šrēders, uzrunādams SPD biedrus Karlsrūē. Tomēr viņš aicināja partijas biedrus, no kuriem daži neslēpa asaras, atbalstīt koalīcijas vienošanos, norādot, ka tajā manāma nenoliedzama SPD ietekme un ka tā ir vienīgā Vācijas cerība iegūt stabilu valdību.

Partiju līderi, noslēdzot koalīcijas līgumu, centušies saglabāt balansu starp nepatīkamo piekāpšanos, kas abām pusēm bija jāizdara, un apliecinājumu abu partiju stingrās līnijas piekritējiem, ka partijas, iesaistoties koalīcijā, nezaudēs savu identitāti.

Tikmēr Vācijas plašsaziņas līdzekļi pret jauno koalīciju jau vērsušies ar asu kritiku un sākuši tās fasādē meklēt plaisas, kas liecinātu par koalīcijas gaidāmo sabrukumu. Kritikas smaile vērsta pret SPD un CDU/CSU vienošanos par 2007. gada budžeta deficīta iegrožošanu Eiropas Savienības (ES) noteiktajā limitā, kas pieprasa budžeta izdevumu samazināšanu vai jaunu ieņēmumu avotu atrašanu 35 miljardu eiro (24,6 miljardu latu) apjomā. Galvenie papildu ieņēmumi nāks no PVN likmes paaugstināšanas par trim procentiem, un daži eksperti bažījas, ka šis nodokļu nastas pieaugums samazinās jau tā vājo Vācijas tirgus iekšējo patēriņu, tā apgrūtinot valdības mērķa samazināt bezdarbu īstenošanu, kas pašlaik sasniedzis 11,6% līmeni.

Tomēr Vācijas ķīmiskās rūpniecības giganta BASF augstākā amatpersona Jirgens Hambrehts pirmdien izteicās: ja koalīcijas līgums tiks ātri īstenots, labi pasniegts un pildīts, tas varētu ekonomikai nākt par labu. «Principā mēs apsveicam faktu, ka vienošanās par koalīcijas līgumu ir sasniegta, pat ja no kompromisiem nerodas izcilība,» teica Hambrehts.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

19

2014. gada 19. aprīlis

Vārda dienas

Vēsma, Fanija
Vēsmiņa, Hēlija, Helta, Hellija, Hella, Helju, Helita, Heliodors, Helijs, Fionija, Feonija, Feona, Fenija, Felonija, Feja, Fannija

Workingday

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz +18 ℃
Skaidrs

Vējš: 6 m/s

Saule lec: 06:04
Saule riet: 20:41
Dienas ilgums: 14:37

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

19.04.2014
Ienākt apollo.lv