Aptuveni 50% Baltijas valstīs strādājošu Vācijas uzņēmumu atzīst, ka viņu uzņēmumā ir jūtams speciālistu trūkums, secināts Vācijas un Baltijas valstu Ārējās tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujā.
Vācijas uzņēmēji: Baltijas valstīs trūkst kvalificēta darbaspēka
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visvairāk šo problēmu uzsver Igaunijā strādājošie vācu uzņēmumi - 57%, Latvijā - 42%, bet Lietuvā - 40%. Latvijā un Lietuvā strādājošie vācu uzņēmumi kā galveno profesionālu darbinieku trūkumu iemeslu min vispārēju izceļošanu no valsts un neapmierinātību ar profesionālo izglītību, turpretī Igaunijā kā galvenā problēma tiek minēta neapmierinoša profesionālā izglītība.
Nozīmīgs speciālistu trūkuma iemesls trijās Baltijas valstīs no vācu uzņēmēju skatupunkta, piemēram, ir tas, ka pietrūkst tādas profesionālas izglītības, kas mērķtiecīgi pielāgotos tagadējām un nākotnes saimnieciskajām prasībām. Vācu uzņēmēji uzskata, ka pastāvošā izglītības sistēma pārāk koncentrējas uz teorijas apguvi tā vietā, lai piedāvātu praktisku profesionālu izglītību. Profesionālās izglītības iestāžu vai nu nav vispār, vai arī tām nav laba slava salīdzinājumā ar augstskolu izglītību.
AHK aptaujāja 118 Vācijas uzņēmumus, kas darbojas Baltijas valstīs. Aptauja bija anonīma. 49% uzņēmumu pārstāvēja pakalpojumu nozari, 21% - ražošanu, 19% - tirdzniecību, 7% - būvniecību, bet 4% - enerģētiku.
Kopš 2004.gada Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) veic ikgadējo konjunktūras aptauju savu biedru vidū. Aptauja atspoguļo ārvalstu investoru vērtējumu par Baltijas valstīs notiekošajiem politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, nodokļu politiku, investīciju klimatu un biznesa pieredzi konkrētā valstī. Tāpat tiek izteikti priekšlikumi un ierosinājumi aktuālu un investoriem būtisku jautājumu risināšanā.
Jau ziņots, ka 90% Vācijas uzņēmumu Baltijas valstīs ir apmierināti ar ekonomisko situāciju, secināts AHK konjunktūras aptaujā.
Vācijas uzņēmēji, kas darbojas Baltijas valstīs, savas uzņēmējdarbības attīstību šogad vērtē pozitīvi. Tāpat viņi atzinuši, ka 2011.gada uzņēmējdarbības rezultāti atbilst optimistiskajām cerībām, un arī šā gada izaugsmes prognozes vērtē pozitīvi. Šogad 80% Vācijas uzņēmēju rēķinās ar izaugsmi un sava uzņēmuma peļņas rādītāju stabilitāti. Tiesa, katrs desmitais respondents šogad rēķinās ar mazāku peļņu nekā pērn.
AHK prezidents Tomass Šelkopfs, prezentējot jaunākos konjunktūras datus, atzina, ka krīze Baltijas valstīm ir aiz muguras, tādējādi šajās valstīs Vācijas uzņēmējiem ir labas iespējas investēt.
Aptaujā arī secināts, ka 75% aptaujāto Vācijas uzņēmēju, kas darbojas Baltijas valstīs, ir apmierināti ar šī reģiona valdību darbu. Tajā pašā laikā katrs desmitais respondents pauž bažas par vispārējiem uzņēmējdarbības nosacījumiem.