Vācijas zinātnieki: Kārļa Lielā kauli varētu būt īsti (3)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/Scanpix

Vācijas zinātnieki trešdien - pēc 26 gadus ilgas izpētes - paziņojuši, ka Āhenes katedrālē gadsimtiem ilgi dusējušais skelets, visticamāk, tik tiešām ir franku karaļa Kārļa Lielā mirstīgās atliekas.

Kārlis Lielais dzimis 742.gadā, bet miris 814.gadā. 800.gadā Romā pāvests Leons III kronēja viņu par pirmo Svētās Romas imperatoru.

Kapu, kurā, kā domājams, atdusējās Kārlis Lielais, zinātnieki slepenībā atvēra 1988.gadā.

Trešdien viņi pirmo reizi nāca klajā ar savu pētījumu rezultātiem.

«Pateicoties rezultātiem no 1988.gada līdz šodienai, mēs ar lielu ticamību varam teikt, ka mums ir darīšana ar Kārļa Lielā skeletu,» paziņoja profesors Franks Rīli.

Izpētot kopumā 94 kaulus un kaulu fragmentus, zinātnieki izveidojuši mirušā vīrieša attēlu, kas atbilst franku karaļa aprakstam.

Būdams 1,84 metrus garš, mirušais vīrietis bijis netipiski garš savam laikam. Zinātnieki aplēsuši, ka viņš svēris 78 kilogramus un viņa ķermeņa masas indekss bijis 22.

Iepriekš tika lēsts, ka mirušais bijis 1,79 metrus līdz 1,92 metrus garš.

Kārļa Lielā biogrāfa Einharda rakstītais, ka franku karalis vecumā klibojis, varētu būt patiess, norāda zinātnieki, bet nav gūti pierādījumi apgalvojumiem, ka Kārlis Lielais miris no pneimonijas.

Pilnīgi visi skeleta kauli Āhenes katedrālē nav atrasti, un zinātnieki pieļauj, ka daži savulaik atdoti prom kā relikvijas

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu