Vai mainās zināšanu līmenis?

Izglītības satura un eksaminācijas centra dati liecina, ka centralizēto eksāmenu rezultātu vidējos rādītājos valstī 2005.–2007. gadā nav novērojamas būtiskas izmaiņas. Savukārt skolu un augstskolu vadība atzīst, ka skolēnu zināšanu, prasmju un iemaņu līmenis pazeminās.
Izglītības kvalitāti nosaka mācību procesa un mācību rezultātu vērtējums. Vispārējās izglītības mācību procesu Latvijā vērtē Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra (VIKNVA), organizējot akreditācijas procesu, Izglītības valsts inspekcija (IVI), vērtējot iekšējo normatīvo aktu un izglītības procesa organizācijas atbilstību  normatīvo aktu prasībām, kā arī Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC), kuram viena no funkcijām ir izstrādāt vienotu vispārējās izglītības kvalitātes jeb mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu un valsts pārbaudījumu saturu.

VIKNVA direktore Evija Papule stāsta, ka šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) strādā darba grupa, kuras uzdevums ir līdz šī gada 28. decembrim izstrādāt vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas stratēģiju, kurā būs noteikta arī vienota pieeja izglītības kvalitātes datu atlasei, analīzei un izmantošanai.

«Šobrīd katra institūcija atbild par savu datu vākšanu, apkopojumu, analīzi. ISEC rīcībā galvenokārt ir valsts pārbaudījumu rezultāti, IVI – skolu darbības atbilstība normatīvo aktu prasībām, VIKNVA – skolu akreditāciju rezultāti,» stāsta E. Papule.
IZM speciālisti norāda, ka par mācību rezultātiem var spriest, vērtējot valsts pārbaudes darbus, tajā skaitā centralizēto eksāmenu rezultātus, dažādus statistikas datus, ko IZM apkopo par katru mācību gadu, tomēr dati jāanalizē izglītības nozarē notiekošo izmaiņu kontekstā. Piemēram, otrgadnieku skaita izmaiņas, jo pieņemti grozījumi Ministru Kabineta (MK) noteikumos, ka turpmāk sākumskolā pārcelt nākamajā klasē drīkstēs ar vienu nepietiekamu vērtējumu, bet iepriekš varēja pārcelt ar trijiem nepietiekamiem vērtējumiem, var maldīgi izveidot priekšstatu, ka situācija pasliktinās.

Tāpat Latvija piedalās Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizāciju (OECD) pētījumos, kuri ļauj salīdzināt pēc vienotas metodikas iegūtus datus starp valstīm.
IZM Politikas koordinācijas departamenta politikas plānošanas nodaļas vecākā referente Kristīne Kupce-Kupča stāsta, ka Izglītības attīstības pamatnostādņu 2008.–2013. gadam noteikto uzdevumu izpildes plānā iekļauti kvalitatīvie rādītāji – skolēnu skaits % ar nepietiekamu vērtējumu un ar augstu zināšanu novērtējumu – par kuriem rezultāti turpmāk tiks apkopoti katru gadu.

Pakāpeniski samazinās to skolēnu skaits, kuri beidz 9. klasi ar liecību jeb neiegūst pamatizglītību. 2003./04. mācību gadā 9,5% neieguva apliecību par pamatizglītības apguvi, 2004./05. mācību gadā – 6,9%, 2005./06. mācību gadā – 5,7 %.
2005./06. mācību gadā 12,2% no 9. klašu absolventiem matemātikas eksāmenā saņēma vērtējumu, kas bija zemāks par 4 ballēm, latviešu valodā – 1%, svešvalodās vidēji – 3%.
Centralizēto eksāmenu rezultāti ir līdzīgi skolās ar latviešu mācībvalodu un mazākumtautību mācībvalodu 

IZM speciālisti informē, ka, sākot ar 2007. gadu, valsts pārbaudes darbu saturs vidusskolā ir latviešu valodā. Kārtojot valsts pārbaudes darbus 12. klasē, skolēniem ir iespējams atbildēt latviešu vai krievu valodā.

Vispārējās vidējās izglītības ieguvei skolēni kārto piecus eksāmenus: latviešu valodu un literatūru, svešvalodu, vienu izglītības iestādes noteiktu eksāmenu un divus eksāmenus pēc skolēna izvēles. Šogad centralizētos eksāmenus par vidējo izglītību kārtoja 32806 skolēnu, no kuriem piektdaļa bija skolēni, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības satura un eksaminācijas centrs ir apkopojis 2006./2007. mācību gada eksāmenu rezultātus vidusskolās un ģimnāzijās ar latviešu mācībvalodu un vidusskolās ar mazākumtautību mācībvalodu.

Valsts valodas apguves līmenis mazākumtautību izglītības programmās ir svarīgs nosacījums, lai sekmīgi mācītos un kārtotu valsts pārbaudes darbus. Vidējais skolēnu sasniegumu līmenis latviešu valodas un literatūras eksāmenā mazākumtautību izglītības programmās liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā rezultāti pakāpeniski paaugstinās no 51% līdz 56%.
Rezultātu apkopojums liecina, ka 2006./2007. mācību gadā eksāmenu rezultāti pamatā ir līdzīgi gan izglītības iestādēs, kas īsteno izglītības programmas ar latviešu mācībvalodu, gan arī izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Centralizēto eksāmenu rezultāti mazākumtautību izglītības iestādēs tiek apkopoti arī pēc eksāmena aizpildīšanas valodas. Dati liecina, ka 39% mazākumtautību skolēnu ir izvēlējušies centralizēto eksāmenu darbus aizpildīt krievu valodā un 61% latviešu valodā.
Centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzinājums arī pēc izvēlētās eksāmena aizpildīšanas valodas parāda, ka atbildes valodas izvēle nav būtiski ietekmējusi eksāmenu rezultātus.
Kopumā centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka veiktās izmaiņas mazākumtautību izglītības programmās saistībā ar mācību priekšmetu apguves valodu un valsts pārbaudes darbiem būtiski nav ietekmējušas skolēnu mācību sasniegumus.

Valsts valodas apguves līmenis mazākumtautību izglītības programmās ir arī svarīgs nosacījums, lai sekmīgi turpinātu studijas augstskolās, kur mācības pamatā notiek latviešu valodā. No skolēniem, kuri šobrīd mācās vidusskolās, viena trešdaļa apgūst mazākumtautību izglītības programmas un divas trešdaļas – izglītības programmas ar latviešu mācību valodu. Kā liecina Latvijas Universitātes sniegtie dati, šajā gadā studijas augstskolā uzsāka proporcionāli līdzīgs studentu skaits. Tas pierāda, ka izmaiņas Izglītības likumā nemazina mazākumtautību skolēnu iespējas studēt augstākajās izglītības iestādēs.
Uzlabojas centralizēto eksāmenu rādītāji fizikā

Kā rāda centralizēto eksāmenu vidējie rādītāji valstī 2005. –2007. gadā, tad nav novērojamas būtiskas izmaiņas, izņemot fiziku, kur kopš 2005. gada rezultāti ir uzlabojušies vairāk nekā par 10%. Pēdējos gados dažu procentu robežās skatāmās svārstības nevar uzskatīt par rezultātu pasliktināšanās tendenci.

Humanitāro un eksakto centralizēto eksāmenu rezultātus nevar salīdzināt, jo latviešu valodas un literatūras un svešvalodu eksāmeni ir obligāti, tos kārto pilnīgi visi skolēni, bet eksakto priekšmetu eksāmeni ir izvēles – tos kārto tikai tie skolēni, kuriem eksāmeni nepieciešami turpmākajai izglītībai.

Daudz redz un dzird, bet maz prot

Preiļu Valsts ģimnāzijas direktore Ligita Pauniņa stāsta, ka pagājušajā mācību gadā 83% absolventu centralizētajos eksāmenos saņēmuši augstāko novērtējumu – A, B un C līmeni. «Taču jau tagad redzam, ka pamatskolas skolēnu zināšanu līmenis pazeminās. Iemesli tam ir ļoti dažādi. Skolēni ir pieraduši kopš agras bērnības uztvert daudz informācijas, bet palaist garām. Skolēni maz lasa, tādēļ neveidojas vizuālā un tēlainā domāšana, tāpēc ir grūtības ar abstraktiem uzdevumiem. Viņi neprot vispārināt, secināt, apkopot, atlasīt. Daudz grūtību ir eksakto priekšmetu skolotājiem,» stāsta direktore.
Viņa pieļauj domu, ka, iespējams, grūtības ir radušās, ieviešot jaunās izglītības programmas pamatskolā, kurās mazāk strādāja ar konkrētām lietām, tāpēc neveidojās izpratne par tām. Lielais informācijas apjoms neveicina darba prasmes. Direktore cer, ka jaunās dabas zinību cikla programmas radinās skolēnus pie darba un pamatīgākas satura izpratnes. Viņa atzina, ka arī skolotājiem neesot viegli pielāgoties skolēnu dzīves skatījumam un uztverei.
Skolēni apzog sevi jau pēc 9. klases

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts uzskata, ka šī brīža lielākā problēma ir tā, ka skolēni pēc 9. klases var izvēlēties, kādus mācību priekšmetus viņi mācīsies. «Viņi lielāko tiesu izvēlas humanitāro un sociālo zinātņu blokus, nevis inženiertehnisko zinātņu bloku. Nokļūstot 11. klasē, viņi pamana, ka varētu studēt būvniecību, arhitektūru, aviāciju un steidz kārtot eksāmenus, bet, nemācoties vidusskolā fiziku, matemātiku, ķīmiju, zināšanas ir nepietiekamas, lai studētu inženiertehniskās zinātnes,» stāsta I. Knēts.
Viņš uzskata, ka šobrīd skolēniem būtu svarīgi iegūt labu bāzes izglītību, lai vajadzības gadījumā viņi varētu pielāgoties strauji mainīgajām dzīves situācijām. «Šobrīd notiek diskusija par to, ka būtu vajadzīga obligātā vidēja izglītība un vidusskolā būtu jāmāca visi mācību priekšmeti. Daži vecāki iebilst – ja viņa bērns būs baletdejotājs, kāpēc viņam būtu jāmācās citi priekšmeti,» stāsta rektors.

Šogad RTU konkurss arhitektūras studijām bija vairāk nekā 15 cilvēki uz vienu vietu, būvniecībā – 6 jaunieši uz vienu vietu. «Mēs izvēlamies tos jauniešus, kuru vērtējums matemātikā un fizikā ir 9 un 10 balles. Ja centralizētajos eksāmenos matemātikā ir 4 vai 5 balles, tad viņš vienkārši nespēj apgūt studiju programmu un viņam jebkurā gadījumā ir jāaiziet no augstskolas,» stāsta I. Knēts.
 

Skolēnu skaits, kuru vērtējums eksāmenā ir nepietiekams
 2005./2006.m.g. 2006./2007.m.g.
Latviešu valoda 0,75% 0,42%
Mazākumtautību valoda 2,51% 1,52%
Matemātika 14,8% 11,4%