Vai padomju laikā bija labāka izglītība? (87)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Trīs ceturtdaļas jeb 76% Latvijas iedzīvotāju padomju laika izglītības sistēmu vērtē kā labu, bet par sliktu to atzīst tikai 8%, liecina konservatīvu ideju institūta «Populares Latvija» un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma 'Laba skola: vēlmes un vērtējums» rezultāti.

Aptaujā iedzīvotājiem lūdza paust savu viedokli par padomju laika pamata izglītības sistēmu - vai, viņuprāt, tā bija laba vai slikta. No tiem, kas vērtēja to atzinīgi, 28,7% to vērtēja kā ļoti labu, bet 47,5% respondentu - kā drīzāk labu.

Arī iedzīvotāju vidū, kuru ģimenē ir skolas vecuma bērni, pārsvarā padomju laika pamata izglītības sistēma vērtēta atzinīgi. Tā to vērtē 77% aptaujāto.

Salīdzinot iedzīvotāju uzskatus par padomju laika izglītības sistēmu atkarībā no sarunvalodas un vecuma, pētījuma autori novērojuši, ka respondenti ar krievu sarunvalodu ir bijuši kopumā pozitīvāk noskaņoti nekā aptaujātie ar latviešu sarunvalodu ģimenē. Ja starp krievvalodīgajiem kopumā 84% atzinīgi vērtēja padomju laika pamatskolas izglītības sistēmu, tai skaitā 40% to uzskatīja par «ļoti labu», tad no respondentiem ar latviešu sarunvalodu tā domājuši kopumā 71%, tai skaitā 20% atzīmēja, ka uzskata to par «ļoti labu».

Šis jautājums tika skatīts arī vecuma griezumā, kas atklāja, ka starp iedzīvotājiem, kuriem ir 45 gadi un vairāk, pozitīvu vērtējumu par padomju laika pamata izglītības sistēmu sniedza 90% aptaujāto. Tikmēr retāk pozitīvs vērtējums sniegts jaunākās vecuma grupās. Autori gan akcentē, ka grupā no 18 līdz 34 gadiem augstāks ir nevis negatīvo vērtējumu īpatsvars, bet gan to respondentu skaits, kuriem nebija viedokļa šajā jautājumā.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norādīja, ka šādi rezultāti saistāmi ar konservatīvisma uzskatiem sabiedrībā. Sabiedrībā neesot tā, ka visu, kas ir bijis, uzreiz atzīst par nelietojamu, bet gan saskata tajā daudzas vērtīgas lietas.

Šodien tika prezentēti divu konservatīvu ideju institūta «Populares Latvija» un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumu rezultāti, kuru mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju ideoloģiskā pašnovērtējuma atbilstību reālajām vērtību orientācijām. Šogad, laikā no janvāra līdz martam, tika izstrādāti divi pētījumi - «Laba skola: Vēlmes un vērtējums» un ikgadējais «ideoloģiskais barometrs» «Pasaules uzskats: Pašnovērtējums un realitāte».

Pētījums «Laba skola: vēlmes un vērtējums» sniedz dziļāku ieskatu valsts iedzīvotāju vērtību orientācijās. Tās spilgti atspoguļojas tieši izteiktajās vēlmēs pēc tā, kādam jābūt mācību saturam un metodēm Latvijas skolās. Pētījuma autori vēlējās noskaidrot, vai skolās jāmāca būt savas valsts patriotiem vai arī mēs vēlamies redzēt savus bērnus multikulturālus un atvērtus, kā arī vai vecāki piekristu, ka viņu bērnus skolotāji var sodīt.

«Populares Latvija» ir konservatīvo ideju institūts, kura darbības pamatā ir modernā konservatīvisma pamatprincipi - brīva uzņēmējdarbība, maza valsts pārvalde, indivīda brīvības un Eiropas tradicionālās vērtības.

Konservatīvo ideju institūts «Populares Latvija» nav saistīts ne ar vienu politisku partiju vai reliģisku organizāciju. Institūta misija ir definēt, izplatīt un iedzīvināt Latvijā moderni konservatīvas idejas.

Komentāri (87)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu