Vai par traģēdiju Somijā jārunā arī mums?

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pagājušajā nedēļā skolēna sarīkotajā apšaudē Somijas skolā dzīvību zaudējuši 8 cilvēki un 12 tikuši ievainoti. 18 gadus vecais skolēns Jokelas ģimnāzijā Tūsulas pilsētā Somijas dienvidu daļā nošāvis septiņus skolasbiedrus – piecus zēnu un divas meitenes – un skolas direktori.
Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Teniss Lukass aicinājis visus valsts skolotājus apspriest ar skolēniem Somijā notikušo traģēdiju, mēģinot noskaidrot, kāds varētu būt iemesls šādai skolēna rīcībai. Vai arī pie mums par šo traģēdiju vajadzētu runāt, un, lai arī no šāda traģiska notikuma nav pasargāta neviena valsts, tomēr – ko un kā vajadzētu darīt skolotājiem, vecākiem, lai pie mums nekas tāds nekad nenotiktu?

Latvijā ļoti aktuāla problēma – vienaudžu vardarbība

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Uzticības direktore, psiholoģe Iluta Vilnīte norāda, ka skolās var pārrunāt šo gadījumu, taču galvenais būtu tas, lai vēlamais efekts nepārvērstos defektu. Proti, lai šis un citi līdzīgi gadījumi bērnu uztverē neizskanētu kā reklāma – kā vēl viena iespēja savu negatīvo emociju –dusmu, atriebības – izlādēšanai. „Neapšaubāmi, vardarbība ir veids, kā jebkurš cilvēks izliek savas negatīvās emocijas. Gan Somijas, gan Ventspils gadījumā ir viena un tā pati problemātika – abi šie zēni, kas pēkšņi uzbruka vienaudžiem un pedagogiem, ilgstoši bija cietuši no vienaudžu vardarbības. Protams, nav izslēgti arī blakus faktori. Esam pārliecinājušies, ka Latvijā ļoti aktuāla problēma ir tieši vienaudžu vardarbība, īpaši emocionālā – izsmiešana, apsaukāšanās, iesauku došana, aprunāšana, pazemošana,” stāsta I. Vilnīte.

Tādējādi gan klašu audzinātājiem, gan skolas atbalsta personālam – sociālajam pedagogam, psihologam un administrācijai – regulāri būtu jāstrādā ar skolēniem, lai maksimāli skolās izskaustu vardarbību. I. Vilnīte norāda, ka tas nedrīkstētu būt darbs akciju veidā – tikai tad, kad kaut kas notiek. Tam jābūt sistematizētam, mērķtiecīgam, regulāram darbam. Piemēram, tas var būt grupu darbs, diskusija, kuras laikā skolēni mācas saprast un pieņemt citādos, meditācijas ieviešana skolā, par ko paši jaunieši izteicās atzinīgi 9. novembra konferencē, kuru organizēja Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

„Galvenais – nebūt vienaldzīgiem, un uzmanība jāpievērš ne tikai skolēniem ar uzvedības un mācīšanās problēmām, bet arī klusajiem un noslēgtajiem bērniem. Jānoskaidro, kā viņi jūtas skolā, kas viņus satrauc, iepriecina, kādi ir viņu draugi un vai vispār ir draugi,” norāda psiholoģe.

Skolas audzināšanā būtu jāiekļauj jautājumi par vardarbību

Bērnu un ģimenes lietu ministrija norāda, ka skolas audzināšanas un apmācības procesā būtu arī jāiekļauj jautājumi par vardarbību, savukārt pašvaldībām būtu nepieciešams veicināt ģimeņu konsultatīvo centru izveidi, ietverot gan izglītojošus, gan atbalsta pasākumus. Tāpat arī jāveicina iesaistīto institūciju sadarbība un koordinācija.

Ar vardarbību ģimenē saistīto problēmu mazināšanai ir jāizstrādā kompleksa mērķtiecīga pieeja, kas nodrošinātu atbalstu un nepieciešamo palīdzību ģimenēm, īstenojot starpdisciplināru (pēctecīga sadarbība starp institūcijām, lai nodrošinātu vardarbībā cietušajai ģimenei nepieciešamo palīdzību; sadarbības modeļa izstrāde) un sistēmisku (psihosociālā atbalsta nodrošināšana un drošas vides veidošana ģimenei; ietver mērķtiecīgu preventīvo darbu un darbu ar cilvēkiem, kuri cietuši no vardarbības) pieeju.

Visvairāk bērni runā par attiecībām

VBTAI, analizējot konsultatīvos zvanus, kas šogad saņemti pa uzticības tālruni, secinājusi, ka visvairāk psiholoģiskā palīdzība un atbalsts bērniem bija nepieciešams saistībā ar attiecību problēmām. Visvairāk bērni runā par attiecībām ar vienaudžiem izglītības iestādēs (3166 zvani), vēl daudz tiek runāts par problēmām partnerattiecībās (1406 zvani) un problēmām attiecībās ar vecākiem (1377 zvani).

Savukārt, analizējot bērnu emocionālo stāvokli un problēmas, stāstot par savām raizēm, dominē bailes (2243 zvani), bezspēcība (2214 zvani), aizvainojums (1927 zvani) un dusmas (1671 zvani).

Šādu emocionālo stāvokli bērnam izraisa spēcīgs sasprindzinājums, kad šķiet, ka viņš nespēs sasniegt sev nozīmīgu mērķi vai apmierināt savas vajadzības vai kad bērns guvis psiholoģisku triecienu. Ja bērnam trūkst siltu emocionālu attiecību ģimenē vai izglītības iestādē, tad bērns var justies atstumts, nemīlēts, nesaprasts, nevajadzīgs, nevērtīgs, kas savukārt var izraisīt tādu emocionālo reakciju kā dusmas, trauksmes izjūtu. Un seko agresīva uzvedība.
Tāpat arī bērnam, kurš ticis aizskarts un psiholoģiski traumēts, var zust prieka, brīvības, paļāvības un uzticēšanās izjūta. Bērns šajā situācijā var būt nomākts, ierāvies sevī, jo īsti nezina, kas ar viņu notiek un kā rīkoties. Šajā situācijā viņš var noslēgties no citiem cilvēkiem, sevišķi var saspringt tā cilvēka klātbūtnē, kurš viņu traumējis, aizskāris.

Emocionālā vardarbība ņem virsroku

Bērnu tiesību ievērošanas pārbaudēs šogad pavisam konstatēti 232 pārkāpumi. Laika posmā no 2007. gada janvāra līdz septembrim 100 gadījumos pārkāpumi novērsti pilnībā, 23 pārkāpumi novērsti daļēji, 98 gadījumi ir VBTAI kontrolē, savukārt 11 gadījumos informācija nodota tiesībsargājošām institūcijām.

Joprojām visvairāk konstatēti tādi bērnu tiesību pārkāpumi kā emocionālā vardarbība – 62, fiziskā vardarbība – 39, kā arī bērna neaizskaramības un drošības pārkāpumi – 28.
24 gadījumos bērns bijis pakļauts vienaudžu emocionālai vardarbībai, savukārt 34 gadījumos bērns cietis no iestāžu darbinieku emocionālās vardarbības, bet vienā gadījumā – no citas personas, kas atradusies iestādē.

21 gadījumā bērns cietis no vienaudžu fiziskās vardarbības, bet 18 gadījumos – no iestāžu darbinieku fiziskās vardarbības.

Savukārt vienā gadījumā konstatēta vienaudžu seksuālā vardarbība, trīs gadījumos iestāžu darbinieku seksuālā vardarbība pret bērnu, bet vienā gadījumā – no citas personas, kas atradusies iestādē.

Aicina vecākus vairāk uzmanības un laika veltīt bērniem

Atsaucoties uz traģisko ziņu par apšaudi Somijas skolā, Latvijas vecāku apvienība „VISI” aicina vecākus un atbildīgās institūcijas pievērst lielāku uzmanību saviem bērniem un ikvienam cilvēkam Latvijā.

Latvijas Vecāku apvienības „VISI” vadītājs Kārlis Boldiševics aicina uz šo notikumu palūkoties no dažādām pusēm: atmosfēra ģimenē, psiholoģiskais klimats skolā, rīcība ekstremālos apstākļos.

„Ikdienas steigā mums vienmēr ir sajūta, ka nelaimes notiek tikai ar citiem, un mēs ļoti labi jūtamies, iekrītot rutīnā. Bēdīgi, ka no tās var pamodināt tikai šādi traģiski notikumi. Manuprāt, katram ģimenē ir jāpārrunā notikušais ar saviem bērniem. Skolas administrācijai ar vecākiem ir jāaktualizē skolas psiholoģiskā klimata novērtēšana, un arī, iesaistoties pašvaldības darbiniekiem, ir jāizmēģina skolas rīcība ārkārtas gadījumos,” uzsvēra K. Boldiševics.
Viņš atgādina, ka arī Latvijā pirms kāda laika bija līdzīgs negadījums Ventspilī. Tagad traģēdija notikusi Somijā – tas tikai liecina, ka riski pastāv. Vecāku organizācijas vadītājs jautā – vai vecāki, mūsu bērni un atbildīgie dienesti tos ir apzinājuši un vai mums ir skaidra rīcība?
K. Boldiševics pauž pārliecību, ka sākums ir mājās, un aicina veltīt vairāk uzmanības un laika bērniem. „Mums nav iespēja daudz ko novērst, bet mēs varam lietas darīt labāk un mainīt attieksmi. Rosinu sabiedrību rūpēties par drošu vidi Latvijas skolās,” norāda vecāku organizācijas pārstāvis.


 


KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu