Vecāki, pievērsiet īpašu uzmanību, ja jūsu bērns klepo!
Vai tavs bērns klepo?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagājušā gada nogalē Latvijas Astmas un alerģijas biedrība veica aptauju vecākiem «Vai Tavs bērns klepo?». Aptaujā piedalījās 799 respondenti, un iegūtie rezultāti apstiprināja nepieciešamību vēlreiz publiskajā telpā runāt par bērnu klepu — to, kādiem simptomiem ir svarīgi pievērst uzmanību un kā rīkoties, lai nenodarītu pāri bērna veselībai, portālu «Apollo» informēja Laura Zvirbule, sabiedrisko attiecību aģentūras «Divi gani» projektu vadītāja.
Rita Paeglīte, Latvijas Astmas un alerģijas biedrības priekšsēdētāja: «Vairākums vecāku nezina, kas ir simptomi, kuriem pievērst uzmanību, un vecāku aizņemtība nereti liedz saklausīt šos simptomus (piemēram, klepošanu pēc dauzīšanās, aizdusu pēc kāpšanas pa kāpnēm u. c.). Ir vecāki, kuriem ir vēlme noliegt bērna veselības problēmu — tā ir vēlme izvairīties no jebkādas diagnozes. Tomēr aicinu vecākus būt prātīgiem un izprast, ka, nepievēršot uzmanību simptomiem, tie nemazināsies un nepāries, bet ar laiku padziļinās slimību. Pirmais solis ir uzdrošināties par saviem novērojumiem izrunāties ar ārstu.»
15% aptaujāto vecāku atzīmē, ka viņu bērnam kādreiz ir konstatēta astma. Vecāki atzīst, ka šī diagnoze raisījusi dažādas emocijas, arī vainas izjūtu (14%) un dusmas (8%). 25% vecāku nesaprata, kāpēc šī slimība skar viņa bērnu, un 16% emocionāli nepieņēma diagnozi. Tomēr, neskatoties uz emociju spektru, 42% vecāku emocionāli stāvēja tam pāri un rīkojās, lai uzlabotu bērna veselību.
No 799 aptaujātajiem 31% vecāku atzīmē, ka viņu bērniem ir alerģija pret konkrētiem pārtikas produktiem, 17% pret putekļiem un putekļu ērcīti, 6% pret pelējumu, 6% pret mājdzīvniekiem un 5% pret ziedputekšņiem. Kā uzsver ārsti, vecākiem, kuru bērniem vērojamas kāda veida alerģijas, jābūt īpaši uzmanīgiem un jāklausās bērna klepus, jo pastāv lielāks astmas risks. Arī vecāku sniegtās atbildes apliecina, ka gandrīz 50% no tiem bērniem, kam konstatēta alerģija pret ziedputekšņiem un/vai putekļiem, un 19% bērnu ar pārtikas alerģiju ir diagnosticēta astma.
Aptaujas dati mudina būt vērīgiem, bet vienlaikus nerada pārliecību par vecāku apzinīgumu, ārstējot klepus simptomus. 48% vecāku satrauc bērnu klepus, un viņi vienmēr meklē ārsta konsultāciju, bet satraucoši ir dati, kas parāda — 35% vecāku neapmeklē ārstu, lai meklētu palīdzību klepus gadījumā. No tiem 11% ar ārstu konsultējas telefoniski, bet pārējie ārstē mājās pašu spēkiem.
Uzmanīgus dara fakts, ka vecāki norāda tādus klepus simptomus kā klepus naktīs vai klepus pēc fiziskas slodzes, kam īpaši nepieciešams pievērst uzmanību un konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai vērsties pie plaušu speciālista pulmonologa. 35% vecāku norāda, ka bērns klepo naktīs vai agrās rīta stundās arī tad, ja nav bijusi saaukstēšanās, 25% atzīst, ka bērns klepo pēc fiziskas slodzes vai dauzīšanās un 17% — vērojama paātrināta un nevienmērīga elpošana miegā.
Statistika
Pēc Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras datiem, saslimstība ar astmu visās vecuma grupās pēdējo četru gadu laikā pieaugusi līdz 30%. Speciālisti uzskata, ka tas atspoguļo astmas izplatību arī bērnu vidū.
Kaut Latvijā precīzu epidemioloģisku datu par saslimstību ar astmu nav, mūsu valstī ar astmu slimo ap 8% bērnu. Ārsti uzsver, ka Latvijā vēl ir daudz neatklātu bērnu astmas gadījumu.
Mājaslapa vecākiem, ja bērns klepo
Kas īsti ir klepus?
Klepus fizioloģiskā nozīme ir bronhu pašattīrīšanās. Klepus dēļ elpceļi attīrās no ārīgiem kairinātājiem — putekļiem, ziedputekšņiem, baktērijām vai elpceļos iekļuvušām ēdiena daļām un iekšķīgiem kairinātājiem: gļotām, asinīm, strutām, audu bojāejas produktiem.
Klepošana ir svarīgs un dabisks veids, kā organisms rūpējas par kakla un elpceļu tīrību. Klepus ir viens no labākajiem organisma aizsargmehānismiem. Tas ir gan aizsargreflekss, gan simptoms, kas pavada slimības. Patieso klepus cēloni bieži vien noteikt var tikai ārsts. Klepus parasti rodas, ja attīstās kakla, rīkles gala vai plaušu audu kairinājums, vai obstrukcija jeb nosprostojums.
Kad elpošanas trakta nervu galu kairinājuma radītais signāls nonāk klepus centrā galvas smadzenēs, tiek iedarbināts aizsargreflekss — klepus. Klepojot gaiss spēj pārvietoties ar ātrumu līdz 480 km/stundā.
Ilgstošs klepus var būt iemesls dažādām plaušu un sirds asinsvadu problēmām, tālab gan bērnam, gan pieaugušam nepieciešams atklāt klepus iemeslu un to laikus ārstēt.