Pēc pagājušajā gadā sasniegtā ledus apjoma minimuma Arktikā šovasar vērojama krietni lēnāka ledus kušana, liecina Starptautiskā Arktikas izpētes centra dati.
Vai tiešām sākusies globālā atdzišana? (125)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ūdens platība, kurā ledus koncentrācija ir vairāk nekā 15 procentu, šā gada 15.augustā bija 6,01 miljons kvadrātkilometru, par aptuveni 20 procentiem pārsniedzot attiecīgo 2012.gada rādītāju. Tomēr ledus apjoms Ziemeļu Ledus okeānā aizvien ir mazāks par pēdējo 30 gadu vidējo lielumu.
Pērnā gada septembrī Arktikā tika reģistrēta mazākā jūras ledus platība kopš šādu novērojumu sākšanas 1979.gadā – 16.septembrī tā saruka līdz 3,49 miljoniem kvadrātkilometru, kas bija mazāk kā puse no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidējā rādītāja.
Nav piepildījušās pesimistiskākās prognozes, saskaņā ar kurām jau šogad Ziemeļu Ledus okeānā globālās sasilšanas ietekmē varēja izkust viss ledus.
Savukārt Zemes dienvidu puslodē ledus klāj neparasti lielas ūdens platības, tomēr pēdējos gados konstatētais ledus daudzuma pieaugums Antarktikā nekompensē tā zudumu Arktikā.
Jau ziņots, ka, pretēji agrākajām prognozēm, pēdējos gados nav novērota globāla sasilšana. Saskaņā ar Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta «Met Office» apkopotajiem datiem pēdējos 17 gados globālā vidējā gaisa temperatūra paaugstinājusies nebūtiski - tikai par 0,05 grādiem. Taču gaisa temperatūra saglabājas rekordaugstā līmenī, un pēdējā desmitgade bijusi siltākā kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas.
Aģentūra BNS arī vēstīja par Krievijas Zinātņu akadēmijas Pulkovas observatorijas speciālistu izteiktajām prognozēm, ka saistībā ar Saules aktivitātes samazināšanos uz Zemes pamazām sākas globāla atdzišana, un aukstākais periods gaidāms laikā no 2050. līdz 2120.gadam.