Vairāki uzņēmēji sašutuši par būtiski pieaugušo nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu

Uzņēmēji bijuši nepatīkami pārsteigti par NĪN rēķiniem, jo tie esot būtiski pieauguši salīdzinājumā ar 2011.gadu, kaut arī nekādu nozīmīgu izmaiņu neesot ne pašos nodokļa objektos - būvēs, ne arī nodokļa aprēķinos. 

Daļa atzina, ka centīsies atrast iemeslus, kāpēc to būvēm pēkšņi ir radikāli pieaudzis maksājums. Citi savukārt norāda, ka situācija esot traģikomiska, jo nodokļa rēķinu piesūta pašvaldība, bet tā neatbild par Valsts zemes dienesta (VZD) tām nosūtītajiem īpašuma vērtējumiem, savukārt VZD neatbild par nodokļa aprēķiniem. Finālā cieš uzņēmēji. 

Saņemtais NĪN aprēķins izbrīnījis un sadusmojis trauku un virtuves piederumus izplatītājas SIA «Arkolat» prezidenti Dainu Pečati. Gada laikā uzņēmumam piederošā ēka kļuvusi trīs reizes vērtīgāka, līdz ar to arī aprēķinātais nodoklis audzis par 282%. 

«Arkolat» īpašumā ir ēka 8582 kvadrātmetru platībā Rīgā, Mūkusalas ielā 72b, kurā atrodas uzņēmuma administrācija, iepirkumu, pārdošanas daļas, veikals-noliktava un pārējās preču noliktavas. Ēku uzņēmums iegādājās 1997.gadā - tā ir 1985.gadā būvēts rūpnīcas korpuss. Gan 2010., gan 2011.gadā par savu ēku «Arkolat» maksāja nekustamā īpašuma nodokli 6977 latu apmērā, kopā ar zemi tas bija 8695 latu gadā. Savukārt šogad uzņēmumam par ēku jāmaksā turpat 24 900 lati. Pieaugums ir par 282%. Ēkas kadastrālā vērtība ir 3,2 reizes augstāka. 

Piesakot vizīti VZD, lai noskaidrotu aprēķina pamatotību, to nācies gaidīt turpat četras nedēļas. «Acīmredzot ne tikai man bija radušās šaubas par pareizu ēkas kadastra vērtības noteikšanu,» secina Pečate. 

Dienesta speciāliste skaidrojusi, ka «Arkolat» neesot paveicies, jo ēka ir novērtēta līdzvērtīgi jaunuzcelta tirdzniecības centra vērtībai. Ēku kadastrālās vērtības noteikšanu regulē vairāki valdības noteikumi un aprēķins ir sarežģīts, ņemot vērā vismaz trīs dažādas tabulas, kurās varētu būt nepilnības. Tāpat arī ēku nolietojums tiek novērtēts pēc nepilnīgas sistēmas un neatbilst reālajam, uzskata Pečate. 

«Valsts ir kļuvusi formāla, jo lietas vairs netiek vērtētas ne pēc būtības, satura, bet pēc apšaubāmiem normatīviem, tabulām un aprēķiniem. Protams, ierēdņi ir centušies, rēķinājuši, panāca, lai NĪN būtu lielāks. Tas būs «jāieliek iekšā» precēs, pakalpojumos, par ko galu galā maksā pircēji. Uzņēmējam taču nauda kokos neaug, tāpēc, ka māja stāv, nauda tur nerodas,» uzsver uzņēmēja. 

Tāpēc nevajadzētu brīnīties arī par inflācijas rādītājiem valstī. «Visi zina, ka šobrīd iznomāt telpas ir grūti, nomas maksas ir zemas, neviens nevar nopelnīt ar augstākām likmēm. Ja es nevaru samaksāt šādu nodokli un gribu pārdot ēku, es arī to šobrīd nevaru izdarīt par saprātīgu cenu. Līdz ar to šīs valsts iedzīvotāji - aktīvākā daļa - ir pakļauti muļķīgam riskam, kas nekādā veidā neveicina uzņēmējdarbību vai ceļ valsts vērtību. Tagad es to samaksāšu, bet vai es to varēšu samaksāt nākamgad?» vaicā Pečate. 

Par aprēķinu metodoloģiju un nodokļa maksājumiem bažīgs ir Latvijas lielākais industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA «NP Properties». 

Uzņēmējiem ir svarīgs prognozējamības un stabilitātes princips, pārskatāmība un objektivitāte, uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. 

Uzņēmums iepazinies ar Finanšu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem NĪN likumā, kam būtu jāstājas spēkā nākamgad. Tajā noteiktais minimālais divu gadu taksācijas termiņš, uz kuru pašvaldībām ir jāizdod saistošie noteikumi un jānosaka gan NĪN likmes, gan atvieglojumi, ir mazākais iespējamais, kas nodrošinātu minimālu «komforta zonu» privātiem komersantiem. 

Arī Moiseja norāda uz neskaidrībām ar aprēķiniem, tikai šī uzņēmuma gadījumā nav saprotams tieši nodokļa maksājuma aprēķins. «Nesaprotam, pēc kādas metodes tas tiek aprēķināts. Kadastrālā īpašumu vērtība samazinās, bet nodoklis pieaug,» akcentē uzņēmēja. 

Lai gan konceptuāli neiebilst pret tagadējo un paredzēto rīcības brīvību pašvaldībām, kas ļaus tām brīvi noteikt NĪN likmes to teritorijās esošām ēkām, būvēm, zemei u.c. objektiem, tomēr uzņēmums vēlētos saprast, saskaņā ar kādiem kritērijiem un kādiem objektiem pašvaldības varēs noteikt papildus nodokļa likmi 1,5% apmērā. 

VZD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga apgalvo, ka dienests no uzņēmumiem sūdzības pēdējā laikā saņēmis maz. «Šogad mums ir bijuši 12 iesniegumi, ko varētu uzskatīt par sūdzībām, - tajos lūgts izskaidrot un pamatot vērtību aprēķinus.» 

«Arkolat» gadījumā vērtības krasa maiņa saistīta ar to, ka ir mainījušies reģistrācijas dati. Projekta dokumentācija ir neskaidra - tā ir noliktavas vai tirdzniecības ēka, un bāzes vērtība tai patlaban ir kā tirdzniecības ēkai. 

«Dokumentācija ir izvērtējama, un tas ir risināms jautājums, ja ir pieļauta kļūda, VZD nav precīzi reģistrējis datus. Ēkas vērtību labo tajā pašā gadā, informē pašvaldību, kas attiecīgi veic nodokļa pārrēķinu. Ja par būvi nav aktualizēti dati, konkrētajā gadā pārrēķins nenotiek, taču aktualizēt datus jebkurā gadījumā ir ieteicami - īpašnieki var doties uz VZD, izmantot portāla «Latvija.lv» pakalpojumus utt.,» skaidro VZD vadītāja. 

Lielāks vērtības pieaugums šogad ir bijis daudzfunkcionālām ēkām, un tas ir saistīts ar aprēķina modeļa maiņu. Līdz 2012.gadam mājām, kurās ir dzīvokļi, bet pirmajā stāvā, piemēram, veikali, visām telpām vērtību noteica kā dzīvokļiem. Tagad telpas tiek sadalītas pa grupām pēc to lietošanas veida, un komerctelpām ir viens aprēķins šādā mājā, bet dzīvokļiem - cits. Taču vērtība nav palielinājusies vairākas reizes, bet gan par noteiktu procentu. 

Galvenie kritēriji, pēc kuriem nosaka ēku vērtību, ir lietošanas veids/funkcija un platība. Patlaban finišam tuvojas mājaslapas «kadastralavertiba.lv» izstrāde, kurā būs detalizēti izstāstīts, kā tiek aprēķināta vērtība, visi ar kadastrālo vērtēšanu saistītie jautājumi, tendences utt. 

«Šobrīd VZD notiek kadastrālo vērtību bāzes izstrāde 2013.gadam, un varam teikt, ka nākamgad pieauguma nebūs, dzīvokļiem tā varētu būt nedaudz zemāka. Paredzam, ka 2013.gadā zemes vērtība zem ražošanas ēkām vairumā gadījumu samazināsies,» prognozē Baklāne-Ansberga.