Pēdējo nedēļu laikā mediju telpā ļoti ir aktivizējušies Latvijas komercbanku pārstāvji, kas ar publikāciju un publisko vēstuļu palīdzību cenšas pārliecināt sabiedrību un valsts augstākās amatpersonas par to, ka nav pieļaujama nolikto atslēgu principa ieviešana Latvijā.
Šī kampaņa tikai pieņemsies spēkā, tāpēc vēlos jau laikus uzsvērt, ka banku argumentācija neiztur kritiku. Pirmkārt jau banku apgalvojumi, ka plānotie grozījumi Maksātnespējas likumā kredītus padarīšot nepieejamus vairumam Latvijas iedzīvotāju, ir blefs ar mērķi nobremzēt bankām netīkamā Maksātnespējas likuma grozījumu virzību.
Esmu iepazinies ar banku argumentiem un atklāto vēstuli Valsts augstākajām amatpersonām, kuros tās dedzīgi aizstāv esošo sistēmu, norādot, ka nav pieļaujama atvieglota maksātnespējas iziešana Latvijas iedzīvotājiem.
Tomēr jāsaprot ir viena elementāra lieta - asas konkurences apstākļos, vienīgās izmaiņas, kas mūs sagaida attiecībā uz kreditēšanas politiku banku sektorā, ir daudz rūpīgāka un atbildīgāka banku darbība, kā arī līdzatbildība. Trekno gadu politika, kad Latvijas iedzīvotājiem bez finansiālā seguma burtiski tika dalīti kredīti «pa labi un kreisi» vairs nebūs iespējama. Ja banku pārstāvji apgalvo, ka vairs neizsniegs kredītus, tad rodas loģisks jautājums - vai esošās bankas grasās atteikties no sava biznesa, kas viņiem gadā ienes desmitiem miljonu latu peļņu? Latvijas komercbanku sektors 2013. gada 10 mēnešos nopelnīja 240 miljonus eiro, kas nozīmē, ka 12 mēnešos viņu peļņa, visticamāk, ir ļoti tuvu 300 miljonu eiro robežai. Ekonomikā tukša vieta nepaliek - ja esošās bankas nebūs gatavas kreditēt Latvijas iedzīvotājus uz godīgiem un uz līdzatbildību balstītiem principiem, tad nav šaubu, ka būs citas bankas, kas šo tukšumu aizpildīs.
Un tomēr būtiskākais grozījumu ieguvums būs tas, ka tās ģimenes, kurām jau viss ir atņemts un tās tik un tā arvien bankām ir parādā milzu naudas summas (lai arī bankas un to meitas kompānijas atsavinātos mājokļus pārdod ar pasakainu peļņu), spēs dzēst parādus. Manuprāt tā ir klaja netaisnība, ka bankas jau ir spējušas atgriezties pie miljonu latu pelnīšanas, kamēr tūkstošiem Latvijas ģimeņu ir spiestas arvien dzīvot kredītu jūgā. Protams, parāds ir jāatdod. Tomēr vairums cilvēku, kuri ir iekļuvuši parādsaistībās, par saviem kredītiem un lēmumiem jau sen ir pārmaksājuši – gan finansiāli, gan emocionāli. Viņi jau ir visu pazaudējuši. Gan mājokli, gan iespējas. Bieži arī cerības... Man nav saprotams, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem par kredītu būtu jāatbild ar savu dzīvi un nav saprotama banku nostāja, ka šāda situācija ir normāla. Normālā situācijā par kredītu cilvēks atbild tikai un vienīgi ar ķīlu. Un tieši tāds bija un ir mūsu mērķis virzot šos grozījumus. Tieši tāpēc mēs jau 3 gadus diendienā cīnāmies par šo grozījumu virzību un beidzot redzam, ka esam tuvu finiša taisnei. Bankām šo procesu vairs neizdosies apturēt!