Valdība otrdien vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā AS «Liepājas metalurgs» glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.
Valdība vēl nerod pozitīvu risinājumu «Liepājas metalurga» problēmām (59)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
[Papildināta visa ziņa.]
Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu «Liepājas metalurga» problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.
«Cerēt, ka valdība atrisinās uzņēmuma problēmas, ir neiedomājami. Bez akcionāru iesaistes nekādu pozitīvu lēmumu nevaram pieņemt, tāpēc būs vēl diskusijas, kā risināt uzņēmuma problēmas, taču kaut kas ir jādara. Līdz šim no valsts puses ir darīts daudz vairāk nekā no akcionāru puses,» sacīja Vilks.
Viņš norādīja, ka par kādu pozitīvu lēmumu attiecībā uz uzņēmumu varētu lemt tikai tad, ja uzņēmumam būtu skaidrs biznesa plāns vai tiktu piesaistīts stratēģisks investors. Patlaban «Liepājas metalurga» iesniegtais rīcības plāns tikai atliek problēmas, bet mudina pārējos kreditorus rīkoties.
Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (V) šodien pēc valdības sēdes norādīja, ka «Liepājas metalurga» gadījumā ir svarīgi redzēt kādu rīcību no akcionāru puses saistībā ar tā saucamo kreditoru klubu. «Ja tāds ir izveidots, tad tas nozīmē, ka kreditori ir ieinteresēti uzņēmuma darbībā. Bet ir jautājums par uzņēmuma biznesa plāna izstrādi, kādā veidā tiek nodrošināta finanšu plūsma,» sacīja Dombrovskis.
Būtisks esot biznesa plāns, kam jāparāda, kādā veidā tiek atjaunota uzņēmuma finansiālā stabilitāte, kā tiek nodrošināta uzņēmuma dzīvotspēja, piebilda Dombrovskis.
Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš norādīja, ka jau patlaban «Liepājas metalurgs» ir sācis dialogu ar Itālijas banku «UniCredit» un Finanšu ministrija kopā ar Valsts kasi šajās sarunās piedalās, taču kredīta restrukturizācija ir jāpanāk pašam uzņēmumam. Ja tas netiks tuvākajā laikā panākts, tad aprīlī paredzētā valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu četru miljonu latu apmērā veiks Valsts kase, norādīja Āboliņš, piebilstot, ka valsts galvojums ir nodrošināts ar ķīlām, kurām ir vērtība, līdz ar to, pat ja šo maksājumu aprīlī veiks Valsts kase, tā nebūs neatgriezeniski zaudēta nauda, jo ķīla nosegs izdevumus.
Āboliņš norādīja, ka Finanšu ministrija un Valsts kase «Liepājas metalurgu» aicināja sākt sarunas ar «UniCredit» jau pērn, taču uzņēmums tās sācis tikai šogad.
Vēl Āboliņš sacīja, ka jau ir panākta vienošanās ar uzņēmuma kreditoriem - «SEB banku, «Citadeles banku» un «Latvenergo» par «Liepājas metalurga» finanšu problēmu risināšanu.
Ir jāpiesaista neatkarīgi konsultanti, kas sākotnēji izstrādā īstermiņa plānu, uzņēmuma finanšu problēmu risināšanai un pēc tam arī ilgtermiņa plānu.
Savukārt Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks norāda, ka valdības priekšā šobrīd ir ļoti nozīmīga izšķiršanās par to, kas vispār notiks ar rūpniecību Latvijā.
«Šis nav brīdis, lai šaubītos un minstinātos ar lēmuma pieņemšanu, bet no valdības tiek gaidīta skaidra atbilde, ir vai nav vajadzīgs mums ne tikai «Liepājas metalurgs», bet vispār rūpniecība kopumā,» saka Sesks.
Sesks uzskata arī, ka šī problēma neskar tikai «Liepājas metalurgu», bet gan rūpniecības nozari kā tādu.
«Šis stāsts nav tikai par «Liepājas metalurgu» – nesamērīgi strauji pieaugošā obligātā elektroenerģijas iepirkuma komponente nospiedusi uz ceļiem visas energoietilpīgās ražotnes. Metalurgs šobrīd ir redzamā aisberga daļa, taču valdības rīcību un atbalstu gaida visas lielās ražotnes,» stāsta Sesks, uzsverot arī, ka gandrīz katrā Latvijas pilsētā ir paliekas no kādas rūpnīcas, kas aizgājusi nebūtībā tādēļ, ka vajadzīgajā brīdī nav bijis valsts un valdības atbalsts.
Liepājas domes priekšsēdētājs uzskata, ka valdībai beidzot ir jāsaprot, ka esošo darbu devēju stiprināšana un jaunu investoru piesaistei ir jākļūst par vienu no valdības prioritātēm, jo šobrīd valstī nevar būt lielāka uzdevuma kā nodrošināt iedzīvotājus ar stabilām darba vietām.
«Kā lai mēs citādāk apturam mūsu spējīgākos un zinošākos speciālistus no pārcelšanās uz Norvēģiju, Vāciju, Lielbritāniju? Un šobrīd es runāju tikai par aizbraukšanas apturēšanu, nemaz nerunājot par plāniem atgriezt atpakaļ Latvijā tos, kas jau aizbraukuši. Kāpēc lai viņi te brauktu atpakaļ, ja nebūs darba vietu?» neizpratnē ir Sesks.
Sesks uzskata, ka mūsu valdībai ir jāmācās no citu valstu pieredzes - tur valdības ar visiem līdzekļiem cīnās par savu lielo ražotāju nosargāšanu, jo labi apzinās, ka daudz vieglāk ir noturēt jau esošas darba vietas, nekā pēc tam mēģināt radīt tās pilnīgi no jauna.
Sesks uzsver arī to, lai arī kādu lēmumu pieņems valdība saistībā ar «Liepājas metalurgu», ir skaidri jāapzinās, kāda ir šīs rūpnīcas ietekme ne tikai uz Liepājas ekonomiku, bet Latvijas kontekstā kopumā.
Kā ziņots, valdība šodien slēgtā sēdē sprieda par finanšu situāciju metalurģijas uzņēmumā AS «Liepājas metalurgs» un uzņēmuma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Kad Ministru kabinets būs iepazinies ar «Ernst&Young Baltic» rūpniecības uzņēmumā veiktā audita ziņojuma saturu, būs zināms arī publiskojamās informācijas apjoms. Valsts kasē iepriekš informēja, ka «Ernst&Young Baltic» «Liepājas metalurgā» nekonstatēja tiešas krāpniecības pazīmes uzņēmuma darbībā. Tomēr auditori savā ziņojumā norāda uz daudzām nepilnībām uzņēmuma darbībā.
«TV3» raidījums «Nekā personīga» iepriekš ziņoja, ka «Liepājas metalurga» vadība prasījusi valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā. Pēc raidījuma ziņotā, rūpnīca prasot, lai valsts atlaiž elektrības rēķinus, piešķir jaunas garantijas, kā arī maksā aizdevumu itāļu bankai uzņēmuma vietā.
Aprīlī uzņēmumam jāatdod četri miljoni latu Itālijas bankai «UniCredit», kas esot noraidījusi uzņēmuma lūgumu atlikt maksājumu. Kredītu Itālijas bankai «UniCredit» garantējusi valsts.
Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par «Liepājas metalurga» saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp «Liepājas metalurgu» un «UniCredit S.p.A». Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).
«Liepājas metalurga» lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins intervijā laikraksta «Vesti Segodņa» pielikumam «Delovije Vesti» atzinis, ka būtu gatavs atdot savas «Liepājas metalurga» akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam. Pagaidām par šādu iespēju gan nav bijis runas.
Viņš piebildis, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās - vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.
Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS «Latvenergo» saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.
Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu «Liepājas metalurga» sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku «UniCredit». «Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. «Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi,» intervijā norāda Zaharjins.
Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.
Biržā «NASDAQ OMX Riga» publicētais neauditētais konsolidētais 2012.gada pārskats rāda, ka «Liepājas metalurga» konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latu, bet 2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni latu.
«Liepājas metalurga» mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā. Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni latu.