Pašlaik valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošana joprojām notiek decentralizēti un centralizācija norit gausi, secinājuši darba grupas eksperti, kas izvērtēja valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.
Valsts nekustamo īpašumu centralizācijas procesu vērtē kā gausu (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pārresoru koordinācijas centra vadītās darba grupas sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka saskaņā ar Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju ir paredzēta pakāpeniska valstij piederošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas centralizācija.
Patlaban šī centralizācija norit gausi, un eksperti uzsver, ka valstij būtu nepieciešama visaptveroša, pārskatāma un publiski pieejama informācija par tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī par to izmantošanu un izmantošanas iespējām nākotnē.
Ziņojumā norādīts uz diezgan neloģisku situāciju, kas izveidojusies tāpēc, ka ministrijas to un to padotības institūciju izmantoto nekustamo īpašumu apsaimniekošanai ir izveidojušas valsts kapitālsabiedrības, kuru pamatdarbība tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem. Tas rada situāciju, ka nozares ministrija ir gan politikas veidotājs, gan kapitālsabiedrības īpašnieks, gan arī kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu pircējs. Tas nozīmē, ka šīs konkrētās kapitālsabiedrības apsaimnieko ministriju un to padotības iestāžu izmantotos nekustamos īpašumus un to ieņēmumi pārsvarā veidojas no ministriju valsts budžetā pieprasītajiem līdzekļiem, kas pieprasīti izdevumu segšanai par nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Turklāt šo kapitālsabiedrību reālā komercdarbība ir salīdzinoši neliela un nav pamatojama ar tirgus nepilnību, uzskata eksperti.
Darba grupa iesaka aktīvāk turpināt valstij piederošo nekustamo īpašumu pārvaldības un apsaimniekošanas centralizāciju atbilstoši valdībā apstiprinātajai koncepcijai, lai nodrošinātu centralizētu un profesionālu nekustamo īpašumu pārvaldību.
Jau ziņots, ka kopumā darba grupa izvērtējusi valsts līdzdalību vairāk nekā 200 kapitālsabiedrībās, piedāvājot rekomendācijas par to turpmāko statusu un valstij piederošo kapitāla daļu iespējamo turētāju. Darba grupā bija pārstāvēti gan ministriju pārstāvji, gan sociālie partneri un šajā jomā būtiskākie nevalstiskā sektora pārstāvji - Latvijas Pašvaldību savienība, Ārvalstu investoru padome, sabiedriskās politikas centrs «Providus», Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
PKC vadītā darba grupa tika izveidota pagājušā gada jūnijā, un tās uzdevums ir nodrošināt valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas kopējo virzību un izvērtēt nepieciešamību saglabāt valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās.