«Es apzinos, ka mans 14.janvāra paziņojums par iespēju atlaist Saeimu un uzdevumi parlamentam un valdībai bija negaidīts solis, taču tas bija vienīgais veids, kā politisko procesu ievirzīt konstruktīvā gultnē. Bija svarīgi politiskos procesus aktivizēt parlamentā un valdībā, nevis atstāt pilsētas ielās un laukumos.Bija jāapliecina, ka tauta ir sadzirdēta un augstākajā varas līmenī tiek meklēts risinājumus izejai no politiskās krīzes - pretēji līdz tam piekoptajai Saeimas un valdības «strausa politikai». Bija svarīgi nepieļaut turpmāk bezatbildīgi izmantot Saeimas atlaišanas saukli populistiskos nolūkos. Bija svarīgi sākt politiskā klimata izmaiņas valstī. Es norādīju, ka rīkošos saskaņā ar pilnvarām, ko Valsts prezidentam dod Satversme dziļu politisko krīžu risināšanai. Vēsture izšķirs, vai man bija taisnība, taču jau šobrīd redzams, ka kopš 14.janvārā politiskā situācija ir mainījusies,» uzskaitīja Zatlers.

«Ja līdz šodienai Saeima un valdība nebūtu paveikusi manis nosauktos darbus, es rosinātu Saeimas atlaišanas procesu, lai likumīgā ceļā panāku jaunu deputātu sastāvu, kas bauda vēlētāju uzticību. Izšķiršanās par šāda procesa uzsākšanu saskaņā ar Satversmi ir Valsts prezidenta ziņā. Es biju un joprojām esmu gatavs uzņemties atbildību par Saeimas atlaišanas rosināšanu, ja politiskā situācija to prasīs. Taču tiesības rosināt Saeimas atlaišanu es nekad neizmantošu savu politisko ambīciju apmierināšanai vai varas demonstrēšanai. Saeimas atlaišana nav mans pašmērķis. Mans mērķis ir panākt pozitīvas un kvalitatīvas izmaiņas politiskajā vidē!»

Prezidents atzina, ka sabiedrība vēlējās parlamentu sodīt, to atlaižot. «Es saprotu, ka daudzi no jums vēlas Saeimas sodīšanu, to atlaižot! Taču šobrīd mūsu valsts tautsaimniecība katru brīdi, katru minūti ir atkarīga no visu valsts varas mehānismu efektīvas un ātras mijiedarbības.»

 Zatlers arī izvirzīja vairākus jaunus uzdevumus gan valdībai, gan Saeimai.

«Ir uzdevumi, kas Saeimai un valdībai ir jāveic nekavējoties, lai valstī nodrošinātu politisko, sociālo un ekonomisko stabilitāti!

Pirmais - Saeimai jāpieņem grozījumi šī gada budžetā, ievērojot vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu.

Tas būs smags un nepopulārs lēmums, bet tas ir nepieciešams valsts nākotnei. Šoreiz tie nevar būt grozījumi, kas paredz mehānisku valsts izdevumu apcirpšanu. Valsts budžeta grozījumiem ir jāatspoguļo valsts pārvaldes, izglītības un veselības sistēmu strukturālā reforma. Saeimai jāsniedz atbalsts valdībai un kopā jāuzņemas atbildība par Latvijas tālāko nākotni. 
 
Otrais - valdībai jāpalīdz Latvijas uzņēmējiem. Ekonomisko grūtību laikā nekavējoties ir jāatceļ priekšnodokļu un avansa maksājumu slogs, kā arī  jānovāc birokrātiskie šķēršļi ES fondu apguvē. Jānodrošina, lai Eiropas nauda tiktu izmantota tālredzīgai un valstiskai tautsaimniecības attīstībai, nevis lāzeršoviem un briežu dārziem.

Trešais - valdībai ir jāpieņem visaptveroša minimālās sociālās aizsardzības programma. Īpaša uzmanība jāpievērš bezdarbnieku sociālajām garantijām.

Ceturtais - jāturpina darbs pie politiskās vides pārveidošanas.»

Noslēdzot uzrunu Zatlers aicināja iedzīvotājus būt valsts patriotiem un kopīgi stāties pretī grūtībām. «Latvija ir mūsu valsts. Mēs nevaram to uzrunāt trešajā personā.  Mums katram ir sava mīļā Latvija. Bet Latvijas valsts pastāvēs tikai tad, ja visi kopā to jutīsim kā savējo. Mums tagad ir iespēja daudz ko mainīt, labot kļūdas, lai dzīvotu savādāk. Labāk! Kāda būs mūsu Latvija, ir atkarīgs no mums katra - no vēlmes līdzdarboties, nākt ar jaunām idejām. Ir svarīgi nezaudēt Latvijas nākotni šodienas grūtību labirintos.»