Latvijā un Baltijas reģionā būtiski palielinājušies Krievijas kā potenciāla agresora apdraudējuma riski, tādēļ šajos apstākļos Latvijai ir īpaši svarīgi uzturēt ciešāku sadarbību ar NATO un ASV, šodien tiekoties ar ASV senatoriem Džonu Makeinu, Džonu Barrasso un Džonu Hovenu, uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
«Krievijas rīcība Ukrainā, pārkāpjot Ukrainas suverenitāti, anektējot Krimu, ir kardināli mainījusi drošības situāciju Eiropā un pasaulē. Latvijā un Baltijas reģionā būtiski palielinājušies Krievijas kā potenciāla agresora apdraudējuma riski, tādēļ šajos apstākļos Latvijai ir īpaši svarīgi uzturēt ciešāku sadarbību ar NATO un ASV, lai stiprinātu valsts kopējo drošību un aizsardzību,» uzsvēris aizsardzības ministrs.
Ministrs atzinīgi novērtēja ASV ieguldījumu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā, nodrošinot papildu iznīcinātājus, kā arī Latvijas un ASV sadarbību militāro mācību īstenošanā Latvijā un Baltijas reģionā.
«Pēc Gruzijas krīzes 2008.gadā un Krievijas militārajām mācībām «Zapad 2013» Ukrainas notikumi NATO valstīm ir kā modinātājzvans, signalizējot par nepieciešamību palielināt alianses militāro klātbūtni Baltijas reģionā,» norādīja Vējonis.
Aizsardzības ministrs tikšanās laikā ar ASV senatoriem informēja, ka Latvija tāpat kā citas NATO valstis, pašlaik veic valsts militāro draudu analīzi un Latvijas valdība, ja tas būs nepieciešams, lems par tālākiem soļiem Latvijas aizsardzības un drošības stiprināšanā, ieskaitot aizsardzības un citu operatīvo plānu pārskatīšanu.
Amatpersonas pārrunāja Latvijas un ASV divpusējo sadarbību. Vējonis apliecināja Latvijas bruņoto spēku ieinteresētību turpināt ilgstošo profesionālo sadarbību ar ASV Mičiganas nacionālo gvardi, kuras komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vadnais vizītē apmeklēja Latviju šī gada martā.
Runājot par valsts aizsardzības budžetu, Vējonis apliecināja Latvijas apņemšanos pildīt saistības, ko tā uzņēmās, iestājoties NATO. Ministrs norādīja, ka Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi un atbildīgajās parlamenta komisijās iesniegusi īpašu Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas paredz pakāpenisku ikgadēju aizsardzības budžeta palielināšanu, lai 2020.gadā tas sasniegtu 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kas nepieciešams gan Valsts aizsardzības koncepcijas, gan Latvijas saistību NATO izpildei.
