Vēlas apkrāpt valsti, saņemot slimības pabalstu 50 latus dienā

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Apollo/R.Oliņš

Piecdesmit latu dienā – tik liels bija slimības pabalsts, ko «uz rokas» pāris nedēļu saņēma un vēl vairākus mēnešus vēlējās saņemt divu firmu direktore Iveta Daugule, lai gan par viņu ilgstoši netika veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, vēstī laikraksts «Diena».

Tā arī būtu noticis, ja vien Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Jelgavas reģionālā nodaļa nebūtu vērsusies Veselības inspekcijā (VI) un Finanšu policijā un pēc VI prasības ģimenes ārste neanulētu pašas nepamatoti izsniegtās slimības lapas. Daugule Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēja gan ģimenes ārsta lēmumu, gan VSAA slimības pabalsta atteikumu, bet tiesa viņas prasību pilnībā noraidīja.

VSAA direktores vietniece Maija Groduma norādījusi, ka krāpšanās ar slimības pabalstiem nav bieži gadījumi, drīzāk lietu skaitu varētu uzskatīt par nelielu, taču tomēr pamanāmu. Scenāriji esot dažādi.

Pēc Daugules lūguma Administratīvās rajona tiesas sēde Jelgavas tiesu namā noritēja aiz slēgtām durvīm, iespējams, tāpēc, ka runāts tika arī par personas veselības stāvokli. 2008.gada nogalē VSAA Jelgavas nodaļas speciālistu, kā arī Finanšu policijas uzmanību šajā lietā pievērsa nevis medicīniskas nianses, bet gan fakts, ka Daugules dāsnais slimības pabalsts tika aprēķināts no algas, par kuru nav maksāti nodokļi. Savāds, piemēram, uzņēmumā «Sacratour» bija arī algu dalījums.

Proti, 2008.gada februārī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs saņēma 42 latus, grāmatvede – 60, toties direktore Daugules alga bija rakstāma ar četriem cipariem. Kā stāsta VSAA Jelgavas nodaļas vadītāja Dace Olte, kas tiesā pārstāvēja vienu no atbildētājiem – VSAA – Daugule par sevi runājusi kā par cietēju – nelaimīgu darba ņēmēju, kura nav zinājusi, ka darba vieta nemaksā nodokļus.

VSAA Daugules teikto gan vērtē kritiski, jo saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dokumentiem firmas «Sacratour» un SIA «Forceline group» īpašnieks formāli ir cita persona, taču saskaņā ar pilnvaru un amata aprakstu Daugule vada uzņēmumus, pārstāv tos, veic maksājumus un atbild arī par grāmatvedības kārtošanu.

«Likumi valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu lietās ir samērā liberāli,» sacījusi Olte. Šajā gadījumā uzņēmums nodokļu atskaitēs VID bija uzrādījis lielus ienākumus, un, uz tiem pamatojoties, sākotnēji arī tika aprēķināts slimības pabalsts. Taču VSAA allaž pievēršot uzmanību aizdomīgiem gadījumiem, piemēram, kad noteiktā laika periodā pirms slimības lapas izņemšanas strauji augusi uzrādītā alga. Turklāt aģentūra tūdaļ fiksēja, ka par Dauguli nebija maksāts sociālais nodoklis.

«Veselības inspekcija atzina, ka vairākas darbnespējas lapas izsniegtas bez pamata, ģimenes ārste tās anulēja, un slimības pabalstu tālākai izmaksai nebija pamata. Taču gadījums, kad klients apstrīd ģimenes ārsta lēmumu par slimības lapu anulēšanu, manā praksē ir pirmo reizi,» stāsta Olte. Nelikumīgi saņemtā nauda Daugulei būs jāatmaksā.

Ģimenes ārste tiesā atzinusi, ka nepamatoti uzticējusies sievietei un slimības lapas pagarinājusi pēc klientes telefoniska lūguma. Par nepamatoti izsniegtajām slimības lapām ārste saņēmusi 50 latu sodu. Olte atzīst, ka būtu jādiskutē par likumu grozījumiem, lai novērstu iespējas iegūt slimības pabalstus negodīgā ceļā, iespējams, pagarinot periodu, par kuru aprēķina vidējos ienākumus slimības pabalstam.

Šīs lietas cita no citas ir samērā atšķirīgas, par krāpšanās gadījumiem ar slimību pabalstiem saka VSAA pārstāve Groduma. Viens no scenārijiem – fiktīvā uzņēmumā it kā strādājošai personai ārsts piekrīt izrakstīt slimības lapu, parasti nemaz pacientu neredzot, un cilvēks slimības lapu iesniedz VSAA. «Kā liecina tiesas spriedumi krimināllietās, parasti persona, kurai tiek izrakstīta slimības lapa, saņem nelielu daļu no pabalsta summas, organizatori – lielāko daļu,» skaidro Groduma.

Vienā šādā krimināllietā, kur VSAA kā cietušajai pusei pienākas 18 000 latu kompensācija, bija iesaistīti 12 cilvēki, šajā lietā joprojām norisinās tiesvedība, jo spriedums vēl nav stājies spēkā. Kā otru shēmu Groduma min, vienkāršoti izsakoties, fiktīvu darba nespēju – proti, persona nepamatoti saņēmusi slimības lapu, un trešo – fiktīvus ienākumus. Pavisam VSAA kriminālprocesa ietvaros ir iesniegusi iesniegumus budžetam nodarīto zaudējumu kompensēšanai kopsummā par 58 916 latiem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu