Eiropas Komisija aicina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis paust viedokli, kā tās iedzīvotāji, komersanti, valsts un pašvaldību institūcijas vērtē praksi Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā, «Apollo» informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Lai sniegtu Eiropas Komisijai Latvijas iedzīvotāju viedokli, EM aicina jebkuru Latvijas iedzīvotāju paust savu viedokli, piedaloties aptaujā.
«Privātpersonas aicinām paust viedokli, vai atbalstāt ik gadu pāriet uz vasaras laiku, kādas priekšrocības un trūkumus saskatāt, un vai šo praksi vajadzētu turpināt. Savukārt, komersantus, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus aicinām detalizētāk norādīt, vai un kā pulksteņa griešana ietekmē viņu komercdarbību un nozares attīstību,» aicina EM.
Kā zināms, vasaras laiks ir laika skaitīšanas sistēma, ko dažādās valstīs lieto pavasara un vasaras periodā, pulksteņus pagriežot vienu stundu priekšā joslas laikam. Visa zemeslode ir sadalīta 24 laika joslās.
Šobrīd vienotu praksi pārejā uz vasaras laiku un atpakaļ ES ietvaros nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.
Pirmo reizi ideja par vasaras laiku radās 18.gadsimta beigās, kad 1784.gadā Bendžamins Frenklins, ASV sūtnis Francijā, uzrakstīja eseju «Par pāreju uz vasaras laiku». Esejā izklāstītā ideja par pāreju uz vasaras laiku Frenklinam radās, kad nejaušs troksnis iztraucēja viņa miegu aptuveni sešos no rīta. Pamostoties Frenklins bija pārsteigts par spilgto gaismu, kas apgaismoja istabu, un viņam radās ideja par pāreju uz vasaras laiku. Veicot vienkāršus matemātiskus aprēķinus, Frenklins izrēķināja, cik daudz līdzekļus Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties tikai pusdienas laikā, no 20.marta līdz 20.septembrim nelietderīgi dedzinot sveces un petrolejas lampas.
Kopš tā laika pagāja vesels gadsimts, kad 1907.gadā anglis Viljams Villets atgādināja par pāreju uz vasaras laiku. Villets ierosināja pagriezt pulksteni uz priekšu par 80 minūtēm - katrā aprīļa svētdienā par 20 minūtēm, un septembrī darīt tāpat, tikai griežot pulksteni atpakaļ. Gandrīz 10 gadu laikā šī ideja attīstījās, līdz 1916.gadā Anglijas Parlaments pieņēma likumu, ka vasaras mēnešos pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu Griničas laikam.
Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu, pirmoreiz - Pirmā pasaules kara sākumā - sāka lietot Vācija, Lielbritānija, Īrija un Francija. Jau toreizējais mērķis bija taupīt enerģiju. Otrā pasaules karā laikā Anglijā tika ieviests tā sauktais dubultais vasaras laiks, kas atšķīrās no Anglijas joslas laika (Griničas laika) pat par divām stundām. Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa 70.gados. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1980.gada 1.aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa pāreju uz vasaras laiku.
