Veloaktīvisti rīkos demonstrāciju «Zaļā veloceliņa» izbūves pabeigšanai Mārupītes dabas parkā

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Pirmdien, 2.jūlijā, pulksten 13.00 veloaktīvisti rīkos demonstrāciju Bieriņos Mārupītes «Zaļā veloceliņa» izbūves pabeigšanai. Veloaktīvisti aicina Rīgas domes deputātus otrdienas sēdē atbalstīt veloceliņa izbūves pabeigšanu, ņemot vērā, ka tas ir vienīgais Zaļais veloceliņš Rīgā, kas turklāt atrodas vienā no skaistākajām Rīgas vietām - Mārupītes dabas parkā, un ir ideāli piemērots velo atpūtai, tostarp ģimenēm ar maziem bērniem.

Rīgas vienīgā «Zaļā veloceliņa» izbūve tika uzsākta 2008.gadā. Tā ideja radās 2006.gadā ar mērķi veidot pilsētā «zaļo koridoru», nodrošinot iedzīvotājiem un tūristiem iespēju aktīvi pavadīt brīvo laiku, izbaudot Rīgas parkus un Mārupītes dabas ainavu, kā arī sniegt drošas pārvietošanās iespēju. Celiņa uzdevums ir savienot esošā Centrs - Jūrmala veloceliņa centra daļu, kas ir uz Vanšu tilta, un Mārupes pagastu. «Zaļais veloceliņš» ir izbūvēts daļēji, un nepabeigts ir palicis arī tā skaistākais posms starp Dauguļu un Kantora ielām Mārupītes ielejā.

«Daudz tiek runāts par jaunu veloceliņu izbūvi, bet, manuprāt, pirms uzsākt jaunu celiņu būvi vajadzētu pabeigt esošo, īpaši tāpēc, ka Mārupītes dabas parkā veloceliņa neizbūvētais posms ir vien ap 800 metriem. Turklāt pavisam dīvaini tas izskatās kontekstā ar iecerētajiem vērienīgajiem parku un skvēru atjaunošanas darbiem, kuros «Zaļā veloceliņa» pabeigšana neietilpst,» stāsta veloaktīvists un demonstrācijas organizētājs Rihards Frīdenbergs.

Ar demonstrācijas palīdzību veloaktīvisti vēlas atbalstīt Rīgas domes deputāta Ērika Škapara priekšlikumu piešķirt finansējumu Ls 36 000 apmērā celiņa posma starp Dauguļu un Kantora ielām pabeigšanai, par ko domes deputāti lems otrdien. «Cik mums ir zināms, tad «Vienotības» iepriekšējie aicinājumi atbalstīt veloceliņa pabeigšanu tika noraidīti. Tāpēc ar demonstrācijas palīdzību mēs vēlamies pievērst deputātu uzmanību šai dīvainajai situācijai,» skaidro Rihards Frīdenbergs.

«Esmu novērojis, ka šo celiņu atpūtai izmanto gan vietējie iedzīvotāji, gan rīdzinieki no citiem pilsētas rajoniem, to izmanto arī tūristi. Taču tā kā celiņš nav pabeigts, tam nav arī marķējumu, liela daļa cilvēku nezina, kā nokļūt no gatavās celiņa daļas caur nepabeigto atkal uz pabeigto. Turklāt nepabeigto posmu fiziski spēj izbraukt tikai profesionālis ar kalnu velosipēdu. Tas nav izbraucams ar parastu pilsētas velosipēdu, turklāt pa to - zemes ceļu ar bedrēm un peļķēm - vispār nav iespējams braukt kopā ar bērniem. Lai gan tieši ģimenes ar bērniem ir vieni no aktīvākajiem apmeklētājiem,» skaidro Rihards Frīdenbergs.

Mārupītes «Zaļais veloceliņš» ir vienīgais celiņš Rīgā, kas piemērots veloatpūtai ar bērniem: pārējie Rīgas veloceliņi ir transporta joslas uz brauktuvēm un ietvēm, savukārt celiņu uz Jūrmalu treniņu nolūkos izmanto sportisti. «Es nevienam neieteiktu izmantot Jūrmalas veloceliņu atpūtas braucienam ar bērniem. Tas ir bīstami, jo sportistu ātrums nav savienojams ar mazu bērnu braukšanu. Savukārt Mārupītes veloceliņā nav ieskriešanās posmu, līdz ar to sportisti to profesionālos nolūkos neizmanto. Tas tiešām būtu ideāli piemērots, ja vien būtu izbūvēts līdz galam,» uzsver Frīdenbergs.

Mārupītes ieleja ir viena no skaistākajām vietām Pārdaugavā gandrīz 6 km garumā, veidojot šauru zaļu koridoru pilsētvidē. Mārupītes ieleja atzīta par vienu no Rīgas bioloģiski un kultūrvēsturiski vērtīgākajām daļām. Mārupītes ielejā pārstāvēti Latvijā bieži sastopami un tipiski, kā arī reti un aizsargājami augi. Teritorijā ir daudz mazu lāmu, vecupju avotu; daudz lielu dimensiju koku un dižkoku. Teritorija vērtējama kā bioloģiski daudzveidīga, ielejas centrālā daļa vietām atbilst dabas lieguma kategorijai. Tajā konstatētas 26 ķērpju sugas, 75 sēņu sugas, 36 putnu sugas. Tomēr Mārupītes dabas parks nav īpaši aizsargājama dabas teritorija ar prioritāti dabas aizsardzībai, - tas tika plānots kā parks, kur primārā ir piemērotība cilvēku atpūtai maksimāli dabīgā vidē.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu