Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) ir iesniegusi Eiropas Komisijā (EK) sūdzību, lai risinātu Latvijā samilzušās problēmas ar lielas jaudas dabasgāzes staciju nesamērīgo atbalstu, portālam «Apollo» pavēstīja federācijas pārstāve Lita Freimane.
Kā norāda LAEF, līdzšinējā valstij piederošo dabasgāzes staciju interešu lobēšanā ir ilgstoši ignorēti valsts atbalsta piešķiršanas noteikumi, kas rada negatīvu ietekmi uz enerģētikas nozari kopumā. Tā rezultātā elektroenerģijas lietotāju veiktās piemaksas vairo Latvijas atkarību no Krievijas dabasgāzes, bet nesekmē vietējo energoresursu izmantošanu.
Iesniegtās sūdzības mērķis ir pievērst Eiropas Savienības (ES) uzmanību Latvijas enerģētikas problēmām un panākt, ka EK turpmāk ierobežo nesamērīgo valsts atbalstu lielajām dabasgāzes stacijām Latvijā, kas tiek sniegts kā elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.
LAEF prognozē, ka EK iesaistes rezultātā ieguvēji būs gan patērētāji, kuriem samazināsies maksājumi par elektroenerģiju, gan enerģētikas nozares dalībnieki kopumā.
«Ekonomikas ministrija ir akcionārs AS «Latvenergo» un AS «Rīgas siltums», līdz ar to savu iespēju robežās kā enerģētikas nozares augstākā iestāde ir centusies izveidot tādu atbalsta sistēmu, lai šie ražotāji varētu segt savas izmaksas un gūt peļņu ar uzviju. Šāda atbalsta sistēma juridiski ir novērtējama kā valsts atbalsts, kuram jāatbilst stingrām prasībām un tas ir jāsaskaņo EK. Šobrīd esam saņēmuši ziņas no vairākiem avotiem, ka EK ir bažas par Latvijā izveidoto atbalsta sistēmu un to, vai šīs sistēmas ietvaros atsevišķiem ražotājiem atbalsts nav neadekvāti liels,» paskaidro advokātu birojā «Fort» praktizējošais advokāts un partneris Sandis Bērtaitis.
«Saprotam, ka sūdzības iesniegšana EK ir galējs solis. Esam centušies šo jautājumu sakārtot nacionālā līmenī, bet saprotam, ka dabasgāzes lobijs ir tik liels, ka sarunas par valsts atbalsta būtisku pārskatīšanu lielajiem dabasgāzes patērētājiem ir bijis nesekmīgs,» atzīst LAEF valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. «Šobrīd lūdzam EK pievērst nopietnu uzmanību Latvijas situācijai, jo šāda atbalsta izmaksa veido noturīgu saikni ar Krievijas dabasgāzes piegādēm, kas apdraud Latvijas neatkarību enerģētikas kontekstā,» teic Kārkliņš.
«Esam strādājuši pie šīs sūdzības vairāk nekā gadu. Šajā laikā esam veikuši padziļinātu juridisko analīzi, rakstiski un klātienē konsultējušies ar EK Konkurences Ģenerāldirektorātu. Tāpat esam valsts atbalsta problemātiku komunicējuši ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju kā atbildīgajām iestādēm valsts atbalsta jautājumos. Diemžēl gaidītā atsaucība no ministrijām ir izpalikusi, tā vietā pat cenšoties ierobežot pieeju ministriju rīcībā esošiem dokumentiem un maldinot par Eiropas Komisijā iesniegtajām notifikācijām,» norāda Bērtaitis.
LAEF nesagaida no EK tūlītēju reakciju uz iesniegto sūdzību, bet ir pārliecināta, ka ilgtermiņā Latvijai vajadzēs pārskatīt savu pozīciju, kuri enerģijas ražotāji tiek atbalstīti un ar kādiem instrumentiem. Valsts atbalsta jautājumi būs arī jārisina saistībā ar nesen ieviesto subsidētās elektroenerģijas nodokli un valsts budžeta mērķdotāciju obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai.
