Viedoklis. Treneris ārzemnieks — kā lamuvārds

Armands Puče, «Sporta Avīze»

Ceturtdiena, 2004. gada 4. novembris 07:45

Komentāri: (0)

Andrejs Maticins beidzot atkal varēs vērot hokeju no tiem augstumiem, kuros viņš atradās pirms tam. HK «Rīga 2000» saimnieku pacietības vadzis lūza pagājušās nedēļas beigās, kad līdzšinējam galvenajam komandas trenerim tika uzteikts darbs. Par Maticinu kā treneri jau esam rakstījuši iepriekš, tāpēc lieki neatkārtosimies — nu, nav viņš nekāds hokeja metrs un diez vai kādreiz būs. Jo par treneriem, redz, nepiedzimst — par tiem izaug…

Nezin kāpēc virknei sportistu karjeras laikā par šo profesiju rodas cits priekšstats, tāpēc ik pa brīdim ap šiem krēsliem var novērot dīvainas parādības un vēl dīvaināku galaiznākumu.

Taču ne mazāk dīvaini rīkojas tie, kas meklē trenerus un viņus izvēlas — runa ir par komandu saimniekiem jeb tā sauktajiem naudas devējiem. Patriecis Maticinu (vismaz viens sakarīgs darbs, nenoliegsim), Viesturs Koziols uzreiz metas pāri Vanšu tilta otrām margām — tiek nolīgts slovāks. Ārzemnieks, kurš nez vai orientējas labāk šīs komandas saimniecībā un spēlētāju raksturos par viņa priekšgājēju.

Var jau teikt — no malas labāk redzams. No kādas malas? Pirms pusgada pie Piņķu kluba stūres bija zviedrs…
Iespējams, ka Koziols šajā manevrā trāpīs ar pirkstu acī, jo slovāka gadījumā ir viens priekšnoteikums, kāda nebija Maticina un Ūlandera pārpratumos: beidzot šo komandu vadīs īsts treneris.

Tiesa, nevajag aizmirst, ka arī «īstie» ir tikai cilvēki, jo laukumā tik un tā būs jāspēlē hokejistiem, kuriem arī ir lielas galvas, un «Rīgas 2000» gadījumā to skaits pārsniedz vidējo statistisko rādītāju. Būs interesanti.

Ārzemnieks pie stūres vai pie ratiem Latvijas sportā sāk iesakņoties kā parādība, tiesa, pagaidām ar veiksmēm gan šiem gājis visādi. Piemēram, Liepājā visu triju vadošo sporta spēļu komandas šosezon vada ārieši — hokejā baltkrievs vēl tikai ieskrējies, toties futbolā jau tiek skaitīti cāļi. Tur «Liepājas metalurgs» ir atzīmējies atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem — proti, tiek soļots pretī pirmajai vietai un tikai fatāla neveiksme vai neticama konkurentu veiksme var to nobīdīt no sen jau kā domās iztēlotās eiforijas. Lietuvas futbola autoritātes Zelkeviča stingrā roka dara savu. Turpretī vēju pilsētas basketbolā sezona iesākusies ar it kā NBA gaisu paostījušo ukraini Karebinu, kurš — izmantojot krievu valodas tēlaino terminoloģiju — vairāk atrodas pri basketboļe un nevis šajā spēlē iekšā. Kam liepājniekiem vajadzēja šādu ākstīšanos — ej nu tiec gudrs.

Cirks taču joprojām atrodas Rīgā, bet, spriežot pēc LBL turnīra tabulas, daži numuri drīz tiks pārcelti arī uz Liepāju. Turklāt nez vai mūsu basketbols ir tik nabadzīgs ar tradīcijām un kadriem, ka nespētu veidot konkurenci jau pieminētajam hoholam.

Pabraucot gar jūras krastu mazliet uz augšu un atgriežoties pie futbola tēmas, sastopamies ar FK «Ventspils» trenera Širmeļa nevainīgo acu skatienu — lai gan par vainas izjūtu viņam pēc sezonas beigām vēl saimnieki atgādinās… Nonācis apstākļos, par kādiem būtu grēks sūdzēties, leitis vienkārši apjuka. Jo nebija daudz tādu lietu, ko viņam kluba īpašnieki nesagādāja, bet sasniegtais rezultāts Latvijas čempionātā drīzāk atgādina skābputru bez sviesta.

Arī galvaspilsētai ir savs širmelis — treneris Ešvorts, kurš jau paģērējis, lai īstā sezona būtu nākamā. Atliek vien tāds sīkums — vēl vienu maisu ar naudu, lai sapirktu vajadzīgos kauliņus.

Ārzemnieks treneris Latvijas sportam varbūt piestāv, tikai brīnumus gan no viņiem nevajag gaidīt, jo to vienkārši nebūs.

Un tad atkal jāatgriežas pie jautājuma: ko īsti no viņiem mēs gribam? Izrādi vai darbu?

Armands Puče.

Foto: AFI/Aigars Jansons