Prezidente pauda cerību, ka valdība turpmāk spēs vēstniecībām piemeklēt ekonomiskos atašejus un arī paši vēstnieki padziļināti interesēsies par ekonomisko sakaru stiprināšanu un attīstīšanu. «Vēstniekiem tas būs vēl viens jauns slogs,» sacīja prezidente.

Vienlaikus valsts vadītāja norādīja, ka Latvijas «diplomātiskā armija» ir tikpat nozīmīga valsts suverenitātes nodrošināšanā kā Latvijas Bruņotie spēki. Prezidente atgādināja, ka, veidojoties neatkarīgai Latvijas Republikai, primāra bija politiskā griba, kurai sekoja valsts teritorijas atbrīvošana. Pēc prezidentes teiktā, pašlaik nepastāv briesmas Latvijas drošībai, taču pasaule kopumā saskaras ar jauniem izaicinājumiem starptautiskajai drošībai. Šajā kontekstā prezidente uzsvēra diplomātu darba lielo lomu, veicinot Latvijas iekļaušanos NATO un noslēdzot iestāšanās sarunas par pievienošanos ES.

Kā sacīja prezidente, visas minētās Latvijas diplomātisko pārstāvju aktivitātes pelnījušas starptautisku atzinību un raksturotas kā «spožas». Laikā, kad Latvija integrējās eiroatlantiskajās struktūrās, mūsu valstij tika izvirzītas ievērojamas prasības — no EDSO, Eiropas Padomes un NATO puses.

Vīķe-Freiberga vairākkārt pauda savu augsto novērtējumu Latvijas diplomātisko misiju darbam, uzsverot, ka tas ir būtisks atbalsts Valsts prezidentam un Latvijas valsts interesēm kopumā.

Vēstnieku konferenci atklāja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Valsts prezidente un ārlietu ministre Sandra Kalniete.

Kā vēstnieku konferences atklāšanā sacīja Riekstiņš, 1923. gadā, kad Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics iedibināja vēstnieku sanāksmes tradīciju, starptautiskā vide bija pavisam citāda nekā tagad. Tolaik, pirms 80 gadiem, Latvijas diplomātiskie pārstāvji vienojušies, ka nav paredzama Latvijas dalība kādās politiskās formācijās ārpus Baltijas valstu savienības. Šis modelis acīmredzami sen ir novecojis, taču nav novecojusi vēstnieku konferences tradīcija, uzsvēra Riekstiņš.

Līdzīgi kā prezidente, arī ārlietu ministre aicināja vēstniekus pievērst pastiprinātu uzmanību Latvijas ekonomiskās konkurētspējas paaugstināšanai. Šis uzdevums būtu veicams sadarbībā ar Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvjiem, kuri nu jau darbojas vairākās valstīs.

Lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas Latvijas ekonomikai svarīgos tirgos, Kalniete aicināja ārpolitisko dienestu izmantot tādus ES instrumentus, kā Jauno kaimiņu iniciatīvu un Attīstības politiku.

«Mums sadarbībā ar nozaru ministrijām jānodrošina Latvijas ekonomisko interešu atspoguļojums ES dažādajās politikās un Kopējās ārējās un drošības politikas instrumentos. Divpusējām vēstniecībām ir ne tikai jāanalizē ekonomiskie procesi rezidences valstīs un aktīvi jāveido kontakti uzņēmēju vidē, bet arī jāpārzina attiecīgās valsts īpašās ekonomiskās intereses ES politiku kontekstā,» sacīja Kalniete.

Pēc viņas teiktā, jāapzinās, ka «Latvijas ekonomikas stāvoklis ir tieši saistīts ar valsts drošību un iespēju atbilstīgi finansēt Latvijas līdzdalību NATO, kas ir valsts drošības būtiskākais garants».

«Tāpat kā līdz šim Latvijas ārpolitikas prioritāte būs nacionālās drošības nostiprināšana. To veiksim ciešā sadarbībā ar pārējām ES dalībvalstīm, NATO sabiedrotajiem, kā arī sadarbībā ar citām valstīm,» norādīja ārlietu ministre.

Kā ziņots, ĀM konferenču zālē un viesnīcā «Park Hotel Rīdzene» notiek Latvijas diplomātisko misiju vadītāju gadskārtējā sanāksme, kuras gaitā tiks apspriestas ĀM darba prioritātes, ES, drošības politikas un divpusējo attiecību jautājumi.