Viņa ir vientuļa, bet nevēlas iepazīties

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Iespējams, daudzi Sallijas iebildīs, apstrīdēs viņu, protestēs. Taču Apollo «Brīvajā tribīnē» katram tiek dots vārds.

«Ja sieviete ir aizsēdējusies «meitās», tad viņai ar gadiem ir aizvien grūtāk un grūtāk atrast sev piemērotu vīru vai vienkārši uzsākt romānu. Un pie tā visbiežāk ir vainīgs ne jau ļaunais liktenis, un pat ne vīrieši, bet gan viņa pati...

Radinieki un paziņas nopietni ir norūpējušies par viņas personīgo dzīvi. Visi kā sarunājuši, uzdod vienu un to pašu jautājumu: «Kā tu tik ilgi vari palikt viena?»

Citi nedelikāti piebilst: «Tas nav normāli!» Pati viņa vairs nesaprot, kas ir normāli un kas nē. Bet viņa zina noteikti: vientulības sajūta jau kļuvusi par paradumu. Un tad rodas jautājums: kāpēc tik daudz sievietes ir «pieķērušās» savai vientulībai?

Ir nepieciešams vīrietis — dakteris

Ja sievietei ir bijusi neveiksmīga pirmā laulība, kas ir beigusies ar vilšanos par vīra neuzticību, vai viņas vīrs ir mīlējis vairāk ieskatīties pudelē, nekā uz viņu, tad tas var ilgi vilkt sev līdzi riebumu pret pašu precību ideju.

Bieži tādas sievietes sapnī redz vienus un tos pašus murgus: it kā viņa atkal ir precējusies, un viss sākas no gala. Tādas «traumas» ir ārstējamas. Protams, tikai tādā gadījumā, ja sievietei izdosies satikt mīlošu, saudzīgu un pacietīgu partneri, kas spēs dziedēt laulības cirstās rētas, ko ir atstājis priekštecis.

Neatkarīga, spēcīga, lietišķa

Ap mums ir daudz sieviešu, kas patstāvīgi ir iekārtojušas savu dzīvi. Viņas bez citu palīdzības ir izveidojušas spožu karjeru, nopelnījušas naudu personīgam dzīvoklim un pat dzemdējušas ārlaulības bērnu — sev, kā viņas bieži apgalvo. Neviens pat neatvērs muti, lai šādām smalkā dzimuma pārstāvēm kaut ko pārmestu, viņas izraisa ne tikai cieņu, bet pat apbrīnu.

Un tomēr tieši viņas ir savu panākumu gūsteknes. Pārāk pašpārliecinātas par savu spēku un iespējām, viņas sāk jebkuru stiprā dzimuma pārstāvi uztvert kā nevajadzīgu papildinājumu, pat traucēkli viņu ikdienas dzīvē. Tādām sievietēm tikai teorētiski ir zināms tradicionālais priekšstats par vīru — kā «atbalstu un barotāju». «Es taču pati sev esmu balsts, un cerība,» pietiekami pārliecinoši apgalvo sievietes. «Tā kā vīrietis, kas sēž uz mana kakla ir diezgan aizdomīga rota.» Tāda loģika ir it kā nevainojama. Tikai ir slikti, ka tā domā tās, kuras neapzināti ir pieradušas reizē būt sieviete un vīrietis. Un tas jau nu nav normāli.
 
Egoisms — tā ir nevēlēšanās mīlēt

Vairākums sieviešu apzināti cenšas izvairīties no attiecībām  ar vīrieti, kurām nemaz nav seksuālas un psiholoģiskās novirzes. Viņu apziņā sēž bailes no atbildības, bailes, kad kāds centīsies viņām uzspiest savu viedokli, jeb jāpakļaujas cita cilvēka paradumiem.

Citiem vārdiem sakot, viņas baidās no mīlestības, ko var nosaukt arī par mākslu, tā prasa upurus un tiešām var nodarīt sāpes. Un tomēr: ja jūs baidāties mīlēt, tad jums būs jāaprod ar nepatīkamu domu, jo tas liecina par egoismu.

Negribat ar to samierināties? Tad uz priekšu! Iepazīstieties ar vīriešiem, iemīlieties, precieties, lai arī dažreiz varat pat vilties viņos. Viss tas ir mazāk briesmīgi, nekā savas sievišķības zaudēšana.

Mediķi apgalvo, ka dzimumdzīve ir nepieciešama veselībai, bet daudzas sievietes gadiem dzīvo bez intīmās tuvības un nav saslimušas, un tomēr, pilnīgi izslēdzot no dzīves intīmo tuvību, zūd harmonija un līdzsvars, un maigās būtnes kļūst nervozas un kašķīgas.»

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu