Visos pasaules konfliktos vainojams vīriešu karotāja instinkts

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: http://www.flickr.com/photos/mikerbaker/

Visos pasaules konfliktos, sākot no futbola huligānisma līdz reliģiskām nesaskaņām un pat pasaules kariem, vainojams vīriešu karotāja instinkts, kas nosaka vīriešu agresivitāti pret ikvienu, ko tie uzskata par svešinieku, noskaidrojuši nīderlandiešu pētnieki.

Nīderlandes evolucionārās psiholoģijas profesora Marka van Fugta vadītā pētījumā, analizējot pētījumus par evolūciju, pārbaudīta «vīriešu karotāju hipotēze». Saskaņā ar šo hipotēzi tiek uzskatīts, ka ikvienā kultūrā vēstures gaitā vīrieši, saskaroties ar svešiniekiem, daudz biežāk nekā sievietes pielietos vardarbību.

Instinktīva vardarbība pret svešiniekiem pirmatnējam cilvēkam palīdzēja paaugstināt savu statusu kopienā un iegūt dzimumpartneri, taču mūsdienās šis instinkts var būt vainojams pie plaša mēroga kariem. Savukārt sievietēm ir vairāk raksturīgas rūpes un draudzēšanās, līdz ar to sievietes konfliktus drīzāk risinās mierīgā ceļā, lai pasargātu savus bērnus, secinājuši pētnieki. Turpretī vīriešiem ir spēcīgāka grupas identitātes izjūta nekā sievietēm, un, saskaroties ar konkurenci no pretiniekiem, viņi izveido ciešākas saites ar savas grupas locekļiem.

Kaut arī vīriešu naidīgā reakcija pret svešiniekiem visdrīzāk var izvērsties vardarbībā, «mūsdienās šāda rīcība var nebūt funkcionāla un bieži vien dod pretējo efektu vēlamajam», skaidro eksperti. Gadu gaitā vīriešu karotāja instinkts vainojams pie plašiem kariem starp valstīm un impērijām, kā arī par kautiņiem un konfliktiem starp futbola faniem un pilsētu grupējumiem.

«Mūsdienu sabiedrībā konflikti pārāk izplatīti, bet šīs problēmas risinājums varētu būt grūti atrodams. Viens no tā iemesliem varētu būt grūtības mainīt mūsu uztveri, kas veidojusies tūkstošiem gadu laikā,» skaidroja pētījuma vadītājs, profesors Marks van Fugts.
«Mūsu akadēmiskās literatūras pētījums liecina, ka cilvēka prāts ir veidots tā, ka tas ir tendēts uz konfliktu ar svešiniekiem,» norādīja pētnieks.

«Līdzīgu uzvedību mēs novērojam šimpanzēs. Piemēram, tēviņi nemitīgi novēro savas teritorijas robežas,» skaidroja van Fugts. «Ja robežām pietuvojas mātīte no citas grupas, viņu mēģina pārliecināt pievienoties baram. Savukārt, ja teritorijā iemaldās svešs tēviņš, viņš, visdrīzāk, tiks brutāli piekauts un varbūt pat nogalināts,» sacīja van Fugts.

Līdzīgā Kalifornijas Universitātē 2008.gadā veiktā pētījumā secināts, ka agresijas un drosmes evolūcija vīriešos ir saistīta ar cīņu par dzimumpartnerēm un teritoriju.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu