VL-TB/LNNK tieslietu ministra amatam virza Jāni Bordānu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) kā tieslietu ministra amata kandidātu nolēmusi virzīt pašreizējo ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Bordānu.

Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāra amatam nacionālā apvienība virza Aigaru Lūsi, šodien žurnālistiem paziņoja VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) uzsvēra, ka Bordāna kandidatūra tieslietu ministra amatam izskatīta jau šīs valdības veidošanas laikā, kad šīs jautājums jau izdiskutēts «Vienotībā» un saskaņots ar Valsts prezidentu. Līdz ar to nav problēmu ar šīs kandidatūras virzīšanu, sacīja Dombrovskis.

Premjers aicinās Saeimu pēc iespējas ātrāk sasaukt ārkārtas sēdi, lai apstiprinātu Bordānu amatā. Saeimas sēde varētu notikt nākamnedēļ.

Taujāts par nesaskaņām starp «Vienotību» un nacionālo apvienību laikā, kad Lūsis vēlējās kļūt par «Latvijas Krājbankas» maksātnespējas administratoru, Dombrovskis atbildēja, ka parlamentārā sekretāra virzīšana ir ministra kompetence un «Vienotība» šajā jautājumā nedomā politiski iejaukties.

Premjers arī informēja, ka ar nacionālo apvienību pārrunāti daudzi jautājumi, kas ir būtiski apvienības sekmīgam darbam koalīcijā, un par lielāko daļu jautājumu esot panākta vienošanās, bet ir daļa jautājumu, kas tiks novirzīti uz papildu saskaņošanu.

Savukārt Dzintars informēja, ka pārrunāti vairāk nekā desmit jautājumi, no kuriem būtiskākie saistīti ar demogrāfiju, proti, māmiņu algu izmaksas perioda pagarināšanu līdz pusotram gadam un demogrāfijas fonda izveidi. Tāpat patlaban ir iestrēdzis dubultpilsonības jautājums, tāpēc esot jāizvērtē iespēja atdalīt to no pārējām diskutējamām lietām un izskatīt atsevišķi. Būtisks esot arī jautājums par atgriešanos pie diskusijas par latviešu valodas lomas stiprināšanu mazākumtautību bērnudārzos, skaidroja Dzintars.

Dombrovskis apliecināja, ka par daudziem jautājumiem panākta vienošanās, turklāt daļa no tiem jau ir atspoguļoti valdības deklarācijā un diskutēti koalīcijā, tāpēc nevarētu radīt būtiskas problēmas ar trešo koalīcijas partneri. Tomēr šīs iniciatīvas tiks pārrunātas pirmdien koalīcijas padomes sēdē. «Vienotības» atbalsts šīm iniciatīvām ir, akcentēja premjers.

Jautājums par dubultpilsonību ir iekavējies Saeimā, jo par to jau ir panākta politiskā vienošanās, un arī vēlētāji tika skaidri informēti par šīs iniciatīvas atbalstu, līdz ar to politiski svarīgi ar šo jautājumu virzīties uz priekšu, uzskata Dombrovskis.

Savukārt Dzintars atzina, ka situācija pēc tieslietu ministra demisijas tika izmantota, lai runātu par plašāku jautājumu loku, jo ikviena situācija jāizmanto, lai panāktu maksimālo labvēlību problemātiskajiem punktiem un izpildītu savus solījumus vēlētājiem. VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis piebilda, ka tika izrunāti arī tie jautājumi, kas attiecas uz sadarbību koalīcijā, lai tā varētu strādāt efektīvāk.

Cilinskis arī piebilda, ka tika rasti tālāki soļi arī citos jautājumos - netika konstatētas būtiskas problēmas, lai nevarētu virzīties uz priekšu izmaiņas Komerclikumā reiderisma izskaušanai, tāpat nepieciešams izskatīt iespēju atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā.

Kā ziņots, 20.jūnijā par demisiju paziņoja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), jo viņam un premjeram Valdim Dombrovskim (V) esot pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu. Premjers nākamajā dienā ministra demisiju pieņēma.

Savukārt šonedēļ pēc sarunām ar «Vienotību» tika panākta vienošanās, ka nepieciešamas politiskās konsultācijas ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā. Ebreju kopiena plānojusi tikties ar Saeimas frakcijām, un, kad šis jautājums būs izrunāts frakcijās, koalīcija varēs politiski lemt par jautājuma tālāko virzību.

Tikmēr politologi iepriekš pauduši viedokli, ka Bērziņa demisijas patiesais iemesls nav ebreju īpašumu jautājums.

Jau ziņots, ka Dombrovskis bija uzdevis Bērziņam izveidot darba grupu, lai sagatavotu īpašumu sarakstu, kas uz 1940.gada 17.jūniju piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām. Savukārt tieslietu ministrs to nebija izdarījis. VL-TB/LNNK toreiz paziņojumā medijiem norādīja, ka nenoliedz diskusijas svarīgumu par restitūcijas jautājumiem un ir gatava tajā piedalīties, taču ministrs darba grupu neveidos, jo esot svarīgi virzīt šo jautājumu kā Ministru kabineta tiesību aktu, izslēdzot darba grupas «atkārtotu un nelietderīgu» izveidi.

1967.gadā dzimušais Bordāns izglītību tiesību zinātnē ieguva Latvijas Universitātē. Viņš bijis Ārējās tirdzniecības ministrijas starptautisko līgumu nodaļas speciālists. 1993.gadā Bordāns strādājis par juriskonsultu AS «Vācijas-Latvijas banka». 2010.gadā Bordāns bija Ministru prezidenta padomnieks, strādājis par zvērināto advokātu birojā «Wall».

Bordāns kandidējis 5.Saeimas vēlēšanās no «Latvijas ceļa» (LC) saraksta un ieņēmis deputāta vietu pēc tam, kad kāds no frakcijas biedriem nolicis mandātu. Bordāns kandidējis arī 6.Saeimas vēlēšanas, tad 1997.gadā no LC saraksta kandidējis Rīgas domes vēlēšanās. 2010.gadā Bordāns kandidējis 10.Saeimas vēlēšanās no «Vienotības» saraksta.

2011.gadā Bordāns paziņoja par izstāšanos no «Vienotībā» iekļautās partijas «Pilsoniskā savienība» un kopā ar domubiedriem izveidoja biedrību «Demokrātiskie patrioti», kur ieņēma valdes locekļa amatu.

Bordāns kandidēja arī 11.Saeimas vēlēšanās no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK saraksta. Saeimā viņš ievēlēts netika, bet kļuva par TM parlamentāro sekretāru.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu