Palasot vīriešu un sieviešu žurnālus, tā vien šķiet, ka ir iedalītas lomas: vieni raksta gudrajiem, otri — emocionāli nestabilajām. Protams, tu jau vari izvēlēties. Bet tomēr, rets būs tas vīrietis, kurš pirks sieviešu žurnālus, ja viņa plauktā jau nebūs pa kādam vīriešu žurnālam, un otrādi. Tā teikt, tas, kas adresēts tev, visdrīzāk arī pie tevis nonāks.

Kad lasi sieviešu žurnālus, pārņem tāda maiga, nesteidzīga noskaņa. Tāda šausmīgi pareizas dzīves lasīšanas noskaņa, ar krēmiem, kurus nevari atļauties, drēbēm, kuras tev noteikti būtu par mazu, kaitēm, kuras noteikti sevī var atrast. Intervijas, kuras vienmēr ir tik atklātas un patiesas. Vīrieši, kuri ir tik mīlīgi un kādu mīloši.

Taču visjocīgāk sanāk, kad santas, unas u. c. meitenes raksta par mūsdienīgo sievieti — supersievieti. Visu laiku tiek uzsvērta tādas sievietes esamība, un, iespējams, arī tu tāda esi… Bet kur tad supersievietes cienīga barība – izzinoši raksti par politiku (nevis par politiķiem), ieskati vēsturē (ne tikai par korsešu pirmsākumiem), neformālāki skatījumi (daudz neformālāki par panku modi)…

Vīriešu žurnāli to visu piedāvā. Un vēl arī plikas meičas, uztūnētus autiņus un jaunāko kara ieroču cenas. Žurnālu vīrietis ir asprātīgs, interesants, dinamisks un arīdzan alkoholiķis (tik daudz alkohola vienuviet nav redzēts pat alkohola tirdzniecības nodaļās lielveikalos). Jā, viņš ir gudrs, bet šķiet, ka bez sirds. Viņš domā tikai par seksu. Un padomus sieviešu izprašanā viņam dažkārt sniedz lesbiete.

Un tad visi brīnās, kāpēc mūsdienu sieviete ar vīrieti nesaprotas. Viņi tiek iebaroti: sievietēm māca radīt problēmu tur, kur tās nemaz nav; vīrieti – problēmu noliegt. XXI gadsimta kaite — informācijas pārsātinātība.

Un ziniet ko?! Arī jūs esat tajā iekšā, jo jūs lasāt šo rakstu...