Kā pavēstīja Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga, Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga atlūgumu pieņēmusi.
Arī aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) apstiprināja, ka Zeibots iesniedzis atlūgumu. NBS komandieris uz sēdi ieradies jau ar uzrakstītu dokumentu. Aizsardzības ministrs atzina, ka Zeibots rīkojies kā goda vīrs, un piebilda, ka arī neatkāpšanās gadījumā viņš būtu pieprasījis Zeibota demisiju.
Kā portālam «Apollo» pavēstīja NBS preses virsnieks Normunds Stafeckis, Zeibots par atlūguma iesniegšanu komentārus šodien sniegt nevēlas, visticamāk, tie tiks sniegti ceturtdien.
Lai gan aizsardzības ministrs žurnālistiem atzina, ka «savu iekšējo izvēli, kurš turpmāk varētu būt Nacionālo bruņoto spēku komandieris, jau ir izdarījis, Slakteris norādīja, ka patlaban viņam esot trīs kandidatūras NBS komandiera amatam: NBS Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Juris Kiukucāns, Latvijas pārstāvis NATO Transformācijas pavēlniecībā brigādes ģenerālis Gundars Ābols un NBS Gaisa spēku komandieris pulkvedis Juris Maklakovs. Slakteris par savu izvēli, kurš no šiem trim kandidātiem varētu būt nākamais NBS komandieris, plāno paziņot Valsts prezidentei ceturtdien.
Aizsardzības ministrs norādīja: Valsts prezidente sēdē atzinusi, ka Zeibots atkāpjoties rīkojies pareizi. «Nekārtības Speciālo uzdevumu vienībā ir simptomātiskas, līdzīgi nevajadzīgi paaugstināti riski pastāv arī citās Bruņoto spēku vienībās. Šā komandiera darbības laikā ir notikusi atslābināšanās un nekoncentrēšanās saviem uzdevumiem. Šie procesi jāpārtrauc un jāpagriež par 180 grādiem. Mums ir vajadzīga augstas reputācijas armija, kas ir motivēta mērķus nevis pazemināt, bet paaugstināt. Šī motivēšana mērķu izpildes kontrolē ir jaunā komandiera uzdevums,» teikts Slaktera rezumējumā pēc NDP sēdes. «Mūsu valsts tiesību akti paredz, ka komandiera iecelšanu veic Saeima pēc Bruņoto spēku virspavēlnieces priekšlikuma. Es savas bažas viņai un Nacionālajai drošības padomei esmu detalizēti izklāstījis,» norāda aizsardzības ministrs.
Jau vēstīts, ka šā gada 15. maijā Spilves lidlaukā notikušo NBS SUV profesionālā militārā dienesta karavīru izpletņlēkšanas nodarbības laikā četri izpletņlēcēji iekrita Daugavā, bet viens piezemējās Andrejsalas ostas konstrukcijās. Divi no Daugavā iekritušajiem izpletņlēcējiem tika izglābti, taču seržantiem Normundam Stradiņam un Mārtiņam Arājam šis lēciens bija liktenīgs.
Pēc traģiskā nelaimes gadījuma gan NBS, gan SUV amatpersonas notikušajā vainoja pēkšņās vēja brāzmas, par kurām informācija no meteocentra saņemta tikai pēc lēciena, un arī karavīru apjukumu, jo piezemēšanās uz ūdens nebija plānota. Taču speciālā izmeklēšanas komisija, kas izmeklēja divu NBS karavīru nāvi, konstatēja, ka viņi gājuši bojā nolaidības, nekompetences un kontroles trūkuma dēļ. Komisija secinājusi, ka SUV ilgstoši un sistemātiski neievēro dažādus normatīvos aktus un amata pienākumos noteiktās prasības, nenodrošina amatpersonu dienesta pienākumu atbilstošu sadali un kontroli, rūpīgi neorganizē mācību procesu, kā arī ar ekipējuma iegādi saistītie jautājumi SUV tiek risināti inerti.
