Padomes dati liecina, ka pieprasījums pasaulē šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 7% - līdz 990 tonnām aptuveni 51,2 miljardu dolāru (29,2 miljardu latu) vērtībā, zelta cenai esot vidēji par 7% augstākai nekā pirms gada.
Šis kritums galvenokārt tiek skaidrots ar juvelierizstrādājumu, investīciju un tehnoloģiju nozaru pieprasījuma samazināšanos, kas pārspējusi Centrālo banku pirkšanas pieaugumu ekonomiskās neskaidrības laikā.
Zelta patēriņš Ķīnā iepriekšējā ceturksnī samazinājies par 7% un veidojis 144,9 tonnas, bet Indijā tas sarucis par 38% - līdz 181,3 tonnām.
Pasaules Zelta padome prognozē, ka pieprasījums Ķīnā arī šogad kopumā pārspēs Indiju, kas ir pasaulē lielākā zelta patērētāja un importētāja.
