Nupat pār mums nolija «Zvaigžņu lietus». Bet vai šova un uzvaras dēļ Agnese Zeltiņa būtu ar mieru sevi pārveidot ar skalpeļa palīdzību?
Zeltiņai nepieciešama mīmika
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Normas robežās ķermeņa uzlabošana ar plastiskajām operācijām ir pieņemama, bet man personīgi ir žēl to cilvēku, kuriem plastiskās operācijas ir bijušas neveiksmīgas vai arī kļuvušas tiktāl par atkarību, ka cilvēks jau sāk izskatīties pēc klauna vai staigājošas lelles bez mīmikas.
Savukārt man kā aktrisei ir nepieciešamas dabiskas, izteiktas grimases, nevis ar botulīna toksīna palīdzību paralizēta sejas āda. Iespējams, ka kādreiz es varētu piekrist, teiksim, kolagēna injekcijām, kas būtībā pabaro, vitaminizē un piepilda ādu problemātiskajās vietās.
Bet kopumā mans mērķis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt to, kas ir, nevis kaut ko radikāli pārveidot. Vispār iesaku tām šovbiznesa sievietēm, kas veic plastiskās operācijas, nedarīt to, kad esi pašā slavas virsotnē. Muļķīgi, ja cilvēks trīs nedēļas slapstās apkārt ar pēcoperācijas zilumiem, bet presei vēl joprojām cenšas attaisnoties ar izteikumiem no sērijas — es jau neko, man pa nakti pieauga tas vai šitas!
Man patīk krievu šovzvaigznes Ksenijas Sobčakas izgājiens: lai izvairītos no liekām baumām, viņa tā arī paziņoja presei — es rīt dodos uz Ameriku pielabot savu degunu! Doma ir tāda — ja jau sabiedrība to tāpat redz un ir skaidrs, ka operācijas fakts uzreiz būs pamanāms, ir muļķīgi šo faktu slēpt, kā to cenšas darīt arī daudzas vietējās šovbiznesa zvaigznes.»