«Ziemeļblāzmā» saglabātas gandrīz visas mecenāta Augusta Dombrovska 1913. gadā izveidotās ieceres (38)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Kultūras pils «Ziemeļblāzma» teritorijas un ēkas rekonstrukcijas laikā saglabātas gandrīz visas mecenāta Augusta Dombrovska 1913. gadā izveidotās ieceres, portālam apollo.lv pastāstīja būvniecības uzņēmuma SIA «Arčers» projektu vadītājs Aigars Jekalis. 

Kopā ar Aigaru Jekali, kultūras pils «Ziemeļblāzma» projekta vadītāju no uzņēmuma SIA «Arčers» izstaigājām pils parka 5,5 ha plašo teritoriju un iepazināmies ar tā atjaunošanas gaitu un rezultātu. Projekta vadītājs norāda, ka no oriģinālās 1913. gada teritorijas un ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas projektā nav bijis būtisku atkāpju. Galvenās izmaiņas bijušas bērnu rotaļu laukuma izveide, daudzfunkcionālā laukuma/estrādes izbūve un jauna piebūve ēkai.

Atbildot uz jautājumu par to, kādi bijuši lielākie izaicinājumi un grūtības projekta īstenošanas laikā, Jekalis norāda, ka lielu sarežģījumu nav bijis, taču traucējusi garā ziema šopavasar. Tādējādi no sniega nokušanas līdz kultūras pils atklāšanai 4. maijā atlicis pavisam nedaudz laika. Neparasts bijis arī skatu torņa risinājums – ieliektā forma radījusi nepieciešamību pēc individuāli izstrādātām betonēšanas veidnēm, turklāt šie darbi tika veikti ziemas laikā.

Izaicinājums gan projekta autoriem, gan darbu veicējiem bijis saglabāt ēkas un tai pieguļošās teritorijas autentisko tēlu, tomēr integrējot modernus risinājumus. Tajā uzstādītas gan mūsdienu prasībām atbilstošas skaņas, gaismas, video un skatuves iekārtas, visā teritorijā notiek diennakts videonovērošana.

Sākot stāstu par pils parku, kuram atjaunošanas laikā ticis uzrušināts katrs kvadrātmetrs, projekta vadītājs norāda uz daudzfunkcionālo aktīvo nodarbību laukumu, kura galā ierīkota neliela estrāde. Šis ir viens no retajiem objektiem, kurš ticis izbūvēts no jaunu - sākotnēji projektā bijis paredzēts, ka tas tiks rekonstruēts, tomēr pēdējā rekonstrukcija notikusi pagājušā gadsimta 50. gados. Savu laiku bija nokalpojusi gan koka estrāde, gan atbalsta sienas, tāpēc saprātīgāk un vienkāršāk bijis izbūvēt jaunu.

Parkā atrodas arī rotonda – uz kolonnām balstīta lapene –, kurai restaurētas 1913. gadā uzstādītās kolonnas. Interesanti, ka tās saglabājušās jau no ēkas, kas atradās «Ziemeļblāzmas» vietā un 1905. gadā tika nodedzināta. Toties tējas namiņš tika uzbūvēts no jauna, ievērojot visas vēsturiskās konfigurācijas un elementus, kādi saskaņā ar arhitektu tur bijuši sākotnēji. Kā atzīst Jekalis, ļoti daudz ne tikai tējas namiņa, bet visas teritorijas un ēkas atjaunošanā palīdzējusi Vecmīlgrāvja kultūras biedrība, kura nodrošināja būvniekus ar vēsturiskiem ēkas zīmējumiem un detaļām, kas tai saglabājusies, tādējādi radot pilnīgāku priekšstatu par sākotnējām A. Dombrovska iecerēm.

Viens no parka ievērojamākajiem objektiem ir skatu tornis, kas paceļas 36 metru augstumā – no tā pārredzama ne tikai kultūras pils teritorija, bet arī Baltijas jūra, Vecmīlgrāvis un apkārtne. «Arčers» projektu vadītājs stāsta, ka sākotnēji torņa funkcija bijusi 5,5 ha lielā parka apūdeņošana. Viņš skaidro, ka monolītā betona apdari pasūtītājs izvēlējies gan funkcionalitātes, gan līdzekļu taupīšanas nolūkos.

Kultūras pils parkā atjaunots arī franču dārzs ar automātiku, apgaismojamu strūklaku. Arī šim dārzam raksturīga ģeometriska simetrija un skaists zīmējums. Jekalis norāda uz to, ka visa teritorija ir ļoti zaļa – būvniecības laikā teritorijā atstāta liela daļa koku un tā bagātīgi apzaļumota. Atjaunota arī grota, kura iepriekšējā gadsimta sākumā tikusi izveidota kā Gūtmaņa alas atveids, turklāt tajā esot iemūrēti senie Rīgas nocietinājuma akmeņi.

Parkā izvietots arī kāds jaunums – bērnu rotaļu laukums, kas atrodas aiz ēkas. Tajā izmantotie materiāli un elementi atbilst visām bērnu drošības prasībām. Jautāts par to, kādi materiāli – Latvijā ražotie vai ārvalstu – izmantoti ēkas rekonstrukcijā un restaurācijā, projekta vadītājs norāda, ka pamatā izmantoti Latvijā ražoti materiāli, piemēram, betons, armatūra, metāla konstrukcijas, logi un citi. Logu ražošana bijusi īpaši sarežģīta, jo ēkai kopumā ir aptuveni 175 logi, no kuriem 75 dažāda veida. Praktiski visās pozīcijās, kur vien tas bijis izmantots, meklēti Latvijas ražojumi, un tikai specifiski elementi ir ražoti citviet.

Ēkas ziemeļu pusē atjaunots ziemas dārzs, kur šobrīd ir izveidota kafejnīca. Raugoties uz ēku no ārpuses, vizuāli interesanti ir tas, ka iekšpusē tai ir seši līmeņi, bet no ārpuses izskatās kā trīs stāvu ēka. Kā stāsta «Arčers» projekta vadītājs, ēkas ieeja tika izveidota praktiski no jauna, jo pirms simt gadiem izplānot, ka, ieejot ēkā, trepes virzījās uzreiz uz augšu, bet mūsdienu funkcionalitātei bijis nepieciešams cits risinājums.

«Ziemeļblāzmā» atjaunotas vairākas salīdzinoši liela izmēra zāles. Pirmajā stāvā atrodas kamerzāle, kurā saglabājušās liecības no 1913. un 1950. gada krāsojuma un sienu apdares. Līdzīgi uz galvenajām kāpnēm saglabāts un precīzi restaurēts vizuālais materiāls no 1982. gada, kad notika iepriekšējā kultūras nama atjaunošana. Ēkā atrodas arī vairākas izstāžu zāles, kuru apdare saglabāta diezgan askētiska. Pils Lielā zāle tās rekonstrukcijas laikā atklājusi vairākus pārsteigumus, tostarp ar sienas panno – gleznotu kompozīciju – virs skatuves, kurš bijis paslēpts zem krāsojuma kādā no iepriekšējām rekonstrukcijām. Griestu gleznojumi gan kamerzālē, gan Lielajā zālē un pārējās kultūras pils telpās restaurēti, nemainot oriģinālo plānojumu un zīmējumu un saglabājot autentiskumu.

Īpaša telpa «Ziemeļblāzmā» ir Rožu istaba, kas rekonstrukcijas projektā sākotnēji netika paredzēta. Tā izbūvēta pagājušā gadsimta 80. gados, un tās restaurācijā piedalījās viens no tās autoriem. Šeit, tāpat kā citur iekštelpās un iekšējā apdarē, viss ir saglabāts autentisks un līdz sīkākajai detaļai precīzs.

Kā norāda Jekalis, jaunā piebūve ēkai bijusi nepieciešama, jo tajā ticis iebūvēts lifts, kam pirms 100 gadiem nav bijis paredzēta vieta, kā arī otras publiski pieejamās kāpnes. Tomēr projektu vadītājs uzskata, ka ēkas piebūves vizuālais risinājums ir veiksmīgs un labi iekļaujas tās ārienē. Uz ēkas jumta uzstādīts atjaunots vēja rādītājs, atkal uzsverot zīmīgo ēkas simtgadi un tai nozīmīgo – 2013. – rekonstrukcijas gadu.

Komentāri (38)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu