Ziemeļkorejā notikusi dīvaina «zemestrīce»; veikts kodolizmēģinājums (76)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/Scanpix

Otrdien Ziemeļkorejā notikusi zemestrīce, kas fiksēta pavisam netālu no vietas, kur iepriekš veikti kodolizmēģinājumi, vēstī ārvalstu mediji.

Ziemeļkorejas mediji vēsta, ka kodolizmēģinājums bijis sekmīgs un ka tā mērķis ir stāties pretī ASV agresijai, kas apdraudot Phenjanas tiesības uz miermīlīgiem mērķiem paredzētu Zemes pavadoņu palaišanu.

Draudus veikt jaunu kodolizmēģinājumu Phenjana izteica pēc tam, kad ANO Drošības padome vērsa pret Ziemeļkoreju pastiprinātas sankcijas, reaģējot uz decembrī veikto raķetes palaišanu.

Lai gan Phenjana apgalvoja, ka raķete palaista, lai nogādātu Zemes orbītā satelītu, starptautiskā sabiedrība to uztvēra kā slēptu tāla darbības rādiusa ballistiskās raķetes izmēģinājumu, kas ziemeļkorejiešiem aizliegts ar ANO rezolūcijām.

Trīs stundas vēlāk Phenjana apstiprināja, ka tā savā atomieroču izmēģinājumu poligonā, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos, uzspridzinājusi samazinātu kodollādiņu.

Ziemeļkorejas mediji vēsta, ka kodolizmēģinājums bijis sekmīgs un ka tā mērķis ir stāties pretī ASV agresijai, kas apdraudot Phenjanas tiesības uz miermīlīgiem mērķiem paredzētu Zemes pavadoņu palaišanu.

Pēc Ziemeļkorejas sniegtās informācijas, šoreiz kodolizmēģinājumā sasniegts «lielāks eksplozijas spēks» nekā 2006. un 2009.gadā veiktajos kodolizmēģinājumos, kas tika uzskatīti par maza mēroga izmēģinājumiem.

Komunistiskās valsts oficiālā ziņu aģentūra KCNA vēsta, ka šoreiz izmantots «miniatūrs» un vieglāks kodollādiņš. Tas varētu nozīmēt, ka arī šajā kodolizmēģinājumā tika lietots plutonijs, kas ir vairāk piemērots izmantošanai raķešu kodolgalviņās.

Draudus veikt jaunu kodolizmēģinājumu Phenjana izteica pēc tam, kad ANO Drošības padome vērsa pret Ziemeļkoreju pastiprinātas sankcijas, reaģējot uz decembrī veikto raķetes palaišanu.

Lai gan Phenjana apgalvoja, ka raķete palaista, lai nogādātu Zemes orbītā satelītu, starptautiskā sabiedrība to uztvēra kā slēptu tāla darbības rādiusa ballistiskās raķetes izmēģinājumu, kas ziemeļkorejiešiem aizliegts ar ANO rezolūcijām.

Jaunā līdera Kima Čenuna valdīšanas pirmajā gadā Ziemeļkoreja kosmosā palaidusi divas tāla darbības rādiusa raķetes, kā arī veikusi kodolizmēģinājumu.

Starptautiskā kodolizmēģinājumu novērošanas aģentūra vēsta, ka otrdien veiktais sprādziens bijis aptuveni tikpat stiprs kā abi iepriekšējie Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumi, kas tika veikti 2006. un 2009.gadā.

Savukārt Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija vērtē, ka pazemes grūdienu izraisījis sešas līdz septiņas kilotonnas vai pat vēl spēcīgāks kodollādiņš.

Pirmajā ziemeļkorejiešu kodolizmēģinājumā tika uzspridzināts vienu kilotonnu stiprs lādiņš, bet otrajā lādiņa spēks sasniedza divas līdz sešas kilotonnas.

Tiek uzskatīts, ka jaunais kodolizmēģinājums var Ziemeļkoreju tuvināt punktam, kurā tā būs spējīga izgatavot pietiekami kompaktu kaujas galviņu, kuru varēs uzstādīt uz tāla darbības rādiusa raķetes, kas spējīga sasniegt ASV teritoriju. Tomēr eksperti norāda, ka šādu līmeni Ziemeļkoreja vēl nebūt nav sasniegusi.

Eksperti atgādina, ka izmēģinājums veikts tieši pirms otrdien gaidāmās ASV prezidenta Baraka Obamas tradicionālās ikgadējās uzrunas par stāvokli valstī, kurā Baltā nama saimnieks plānoja nākt klajā ar aicinājumu dramatiski samazināt kodolieroču krājumus visā pasaulē.

Tikmēr diplomāti vēsta, ka otrdienas rītā notiks ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme, kurā tiks apspriesta iespējamā reakcija uz Phenjanas veikto kodolizmēģinājumu.

Savukārt Japānas, Dienvidkorejas un ASV ārlietu ministri un citas šo valstu augstākās amatpersonas otrdien plāno telefonkonferencē apspriest Ziemeļkorejas veikto kodolizmēģinājumu.

Reaģējot uz Ziemeļkorejas veikto kodolizmēģinājumu, Obama paziņojis, ka Ziemeļkoreja rīkojusies «ārkārtīgi provokatīvi», apdraudot stabilitāti reģionā. Pēc Obamas teiktā, Ziemeļkorejas kodolprogramma apdraud gan ASV, gan starptautisko drošību.

«Ziemeļkorejas draudīgās rīcības radītais apdraudējums pieprasa ātru un ticamu starptautiskās sabiedrības reakciju. Arī Savienotās Valstīs turpinās spert soļus, kas vajadzīgi mūsu pašu un mūsu sabiedroto aizsardzībai,» teikts Obamas izplatītajā paziņojumā.

Savukārt Japānas premjerministrs Sindzo Abe Phenjanas veikto kodolizmēģinājumu nodēvēja par «nopietniem draudiem», kurus nav iespējams ignorēt.

ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns tikmēr norādīja, ka kodolizmēģinājums uzskatāms par nepārprotamu un klaju ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumu.

Ķīna, reaģējot uz savas sabiedrotās veikto kodolizmēģinājumu, otrdien pauda «kategoriskus iebildumus», norādot, ka Ziemeļkoreja izmēģinājumu veikusi, «neraugoties uz plašiem starptautiskās sabiedrības iebildumiem».

Pekina arīdzan aicināja Phenjanu «neveikt darbības, kas varētu pasliktināt situāciju».

Eksperti tikmēr norāda, ka Ziemeļkorejas veiktais kodolizmēģinājums varētu būt aizvainojums Ķīnai, kura varētu īstenot draudus un noteikt Phenjanai sankcijas.

Tomēr, visticamāk, Pekinas reakcija nebūs pārāk asa, jo Ķīna nevēlas pieļaut Ziemeļkorejas sabrukumu un Savienotajām Valstīm lojālas apvienotas Korejas izveidošanos tās pierobežā.

Dienvidkoreja jau pavēstījusi, ka nevar izslēgt iespējamību, ka Ziemeļkoreja varētu veikt jaunus kodolizmēģinājumus vai atkārtoti palaist raķetes.

Dienvidkorejas ziņu aģentūra «Yonhap» vēsta, ka Phenjana esot informējusi Pekinu un Vašingtonu par plāniem veikt kodolizmēģinājumu, taču šī informācija nav apstiprināta.

Tā kā pret Ziemeļkoreju jau vērstas neskaitāmas sankcijas, starptautiskās sabiedrības rīcībā šobrīd nav daudz iespēju, kā sodīt Phenjanu.

«ANO sāk trūkt iespēju, un tā, visticamāk, apzinās, ka jaunām sankcijām nebūtu ievērojamas ietekmes,» secina Ziemeļkorejas jautājumu eksperts Seulā Paiks Haksuns. «Vienīgā iespēja, kā nepieļaut turpmākas provokācijas, ir sākt dialogu ar Ziemeļkoreju, taču tas būs ļoti sarežģīti, ņemot vērā iekšējo politisko spiedienu uz ASV, Dienvidkorejas un Japānas līderiem.»

Domājams, ka kodolizmēģinājuma laiks pieskaņots 16.februārī gaidāmajām bijušā līdera Kima Čenira dzimšanas dienas svinībām.

Phenjana kodolizmēģinājumu veikusi laikā, kad Ķīnā, Japānā un Dienvidkorejā norit politisko pārmaiņu process, bet Obama nule kā sācis otro pilnvaru termiņu.

Nav izslēgts, ka Phenjana šādi vēlas panākt, ka tiek atjaunotas sarunas par pārtikas un finanšu palīdzību.

«Nākamais Ziemeļkorejas solis būs sarunu piedāvājums - jebkāds veids, lai atkārtoti sāktu sarunas, lai pavērstu situāciju sev labvēlīgā veidā,» Seulā spriež Korejas Nacionālās apvienošanās institūta pētnieks Juns Junte.

Komentāri (76)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu