Ugunsgrēks Rīgas pilī pagājušā gada naktī uz 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā, liecina LTV raidījuma «Panorāma» rīcībā esošā izmeklēšanas informācija.
Zināms, kas izraisīja ugunsgrēku Rīgas pilī (168)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raidījums ziņo, ka 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar fleksi griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.
Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām.
Reaģējot uz šo informāciju, paziņojumu masu medijiem izsūtījis arī pils rekonstrukcijas darbu veicēju «SBRE» pārstāvis Didzis Putniņš, kurš apgalvo, ka izskanējušo versiju par to, ka 20.jūnijā jau pa dienu Rīgas pilī bijis izcēlies ugunsgrēks, dzirdot pirmo reizi un līdz šim par to neesot bijusi nekāda informācija ne no vienas iesaistītās puses.
«Lai veiktu darbus ar atklātu liesmu, tie ir iepriekš jāpiesaka un jāizņem īpaša atļauja. Šāda atļauja 20.jūnijā nav tikusi prasīta. Lai komentētu izskanējušās ziņas par Rīgas pils ugunsgrēka izcelsmes iemesliem, vietu un vainīgajiem, ir nepieciešams publiskot Valsts policijas izmeklēšanā atklātos faktus. Varu apliecināt, ka esam ieinteresēti objektīvā izmeklēšanas procesā un pēc iespējas ātrākā patiesības noskaidrošanā. Kā jebkurā tiesiskā valstī, arī Latvijā tikai tiesa varēs nolemt, kura eksperta sniegtais slēdziens ir visprecīzākais un kurai no iesaistītajām pusēm ir jāuzņemas atbildība par notikušo ugunsnelaimi. Ja tiesa pierādīs «SBRE» kā ģenerāluzņēmēja vainu notikušajā, esam gatavi uzņemties pilnu atbildību,» teikts Putniņa paziņojumā.
Jau ziņots, ka prokuratūra ir noskaidrojusi Rīgas pils ugunsgrēka galveno izcelšanās iemeslu un mēneša laikā varētu tikt nosaukti aizdomās turamie, nesen atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš gan atturējās atklāt, vai aizdomās turamie ir būvnieki, norādot, ka šādas informācijas izpaušana patlaban nav izmeklēšanas interesēs.
Ekspertīze šobrīd ir pabeigta, un izmeklēšanas procesā pirms saspringta darba posma esot iestājusies īslaicīga pauze, norādīja Kalnmeiers.
Pils remontētāju pilnsabiedrības «SBRE» uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvo, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.
Savukārt VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība «SBRE» par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu (6,12 miljoni eiro).
Jau ziņots, ka ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 2013.gada 21.jūniju, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā.
Valsts policija par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu.