Zinātnieki brīdina - mūsu planēta uzkarst (51)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Photochiel, CC BY-NC-ND 2.0

Desmitgade no 2003. līdz 2012.gadam pasaulē bijusi par 0,76 līdz 0,81 grādam pēc Celsija siltāka nekā laikā pirms Industriālās revolūcijas, liecina Eiropas Vides aģentūras apkopotie dati.

Laika posmā no 1990. līdz 2010.gadam vidējā gaisa temperatūra pasaulē izmainījusies par teju 0,2 grādiem ik desmitgadi.

Sākot no pagājušā gadsimta 70.gadiem, globālā vidējā virsmas temperatūra sāka strauji pieaugt, tomēr pēdējā desmitgadē tā būtiski nav mainījusies, kas galvenokārt skaidrojams ar karstuma pārnesi starp okeāna ūdens virsējiem un apakšējiem slāņiem.

Arktika sasilusi ievērojami vairāk nekā pārējā planēta, un tiek prognozēts, ka šī tendence arī turpināsies.

Sagaidāms, ka līdz 21.gadsimta nogalei vidējā globālā temperatūra pieaugs par 1,8 līdz 4,0 grādiem pēc Celsija, pieņemot, ka netiks apstiprināti papildu politikas pasākumi izmešu ierobežošanai.

Tikmēr Eiropas sauszemes daļā pēdējā desmitgadē - laika posmā no 2003. līdz 2012.gadam - gaisa temperatūra par 1,3 grādiem pēc Celsija pārsniedza laikā pirms Industriālās revolūcijas fiksēto vidējo temperatūru, tādējādi tā bija siltākā reģistrētā desmitgade.

Zinātnieki prognozē, ka vidējās gaisa temperatūras pieaugums Eiropā turpināsies, un tā šajā gadsimtā pārsniegs globālās vidējās gaisa temperatūras pieaugumu.

Līdz 2021.-2050. gadam tiek prognozēts vidējās temperatūras pieaugums par 1,0 līdz 2,5 grādiem pēc Celsija, bet līdz 2071.-2100.gadam pieaugums jau varēt sasniegt 2,5 līdz 4,0 grādus pēc Celsija.

Visbūtiskāk šajā gadsimtā gaisa temperatūra ziemās pieaugs Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, kā arī vasarās - Dienvideiropā.

Eiropā pēdējā laikā arvien retāk tiek fiksēti aukstuma rekordi, bet karstuma rekordi kļuvuši arvien biežāki.

Kopš 1880.gada vidējais karstuma viļņu garums Rietumeiropā pieaudzis divkārt, bet karsto dienu biežums pieaudzis gandrīz trīskārt.

Savukārt kopš 60.gadiem Eiropā būtiski pieaudzis silto dienu skaits, kā arī sarucis vēso nakšu skaits.

Posmā no 1960. līdz 2012.gada decembrim silto dienu skaits Eiropā ik desmitgadi pieaudzis par trim līdz desmit dienām. Tikmēr vēso nakšu skaits desmitgadē samazinājies par divām līdz deviņām.

Visievērojamāk silto dienu un nakšu skaits pieaudzis Rietumeiropā un Centrāleiropā.

Komentāri (51)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu