Japāņu zinātnieki paziņojuši, ka gēnu inženierijas ceļā radījuši peli, kas čivina kā putns un tas, pēc viņu domām, varētu palīdzēt noskaidrot cilvēku valodas izcelsmi.
Zinātnieki radījuši čivinošas peles
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Osakas universitātes pētnieku komanda radīja šo dzīvnieku sava «Attīstītās peles projekta» («Evolved Mouse Project») ietvaros, izmantojot ģenētiski modificētas peles, kas ir uzņēmīgas pret DNS replikācijas kļūdām, un tādejādi arī pret mutācijām.
«Mutācijas ir evolūcijas dzinējspēks. Mēs esam krustojuši ģenētiski modificētas peles paaudzēm ilgi, lai redzētu, kas notiks. Vienu pēc otra mēs pārbaudījām tikko dzimušās peles. (..) Kādu dienu mēs atklājām peli, kas dzied kā putns. Es biju pārsteigts, jo gaidīju peles, kurām būs atšķirīga fiziskā forma,» ziņu aģentūrai AFP atklāja vadošais pētnieks Arikuņi Učimura.
Viņš gan piebilda, ka «čivinošā pele» piedzima nejauši, taču šī iezīme tiks pārmantota nākamajās paaudzēs. Mutāciju rezultātā zinātniekiem izdevās radīt arī peli ar īsiem ķermeņa locekļiem un takšiem līdzīgu asti.
Osakas universitātes laboratorijā, kuru vada profesors Takesi Jagi, pašlaik atrodas jau vairāk kā 100 «čivinošās peles», kuras tiks izmantotas tālākiem pētījumiem.
Pētnieku komanda cer, ka peles viņiem palīdzēs noskaidrot valodas attīstību. Jāpiebilst, ka citās valstīs zinātnieki pēta dziedātājputnus, piemēram, žubītes, lai mēģinātu saprast valodas izcelšanos. Zinātnieki ir atklājuši, ka putni izmanto dažādus skaņu elementus, saliekot tos kopā, kā vārdus veido cilvēku valodā, no tiem veido «vārdu» virknes, lai dziedātu dziesmas.
«Peles pētīt ir labāk nekā putnus, jo tās ir zīdītāji un smadzeņu uzbūves un citu bioloģisko aspektu ziņā tās vairāk līdzinās cilvēkiem. Mēs novērojam, kā pele, kas izdod jaunās skaņas, ietekmē parastās peles tajā pašā grupā (..), citiem vārdiem sakot, vai tam ir kāda sociāla nozīme,» atklāja Učimura, piebilstot, ka parasti peles pīkst tikai stresa ietekmē.
Ņemot vērā, ka peles mutanti čivina skaļāk, kad nokļūst atšķirīgā vidē vai kad peļu tēviņi tiek salikti kopā ar mātītēm, Učimura ir pārliecināts, ka to čiepstēšana varētu būt emociju vai fiziskās pašsajūtas izteikšanas veids.
Pētnieki arī atklāja, ka parastās peles, kas uzaugušas kopā ar «čiepstošajām pelēm», izdod mazāk ultraskaņu, kas varētu norādīt uz to, ka noteiktas grupas vidū komunikācijas metodes var izplatīties līdzīgi kā dialekts.
Učimura cer uz turpmāku ģenētiski modificēto peļu «evolūciju».
«Es zinu, ka tas ir garš ceļš un cilvēki varētu teikt, ka tas ir pārāk absurdi, taču es to daru ar cerību, ka kādu dienu radīšu Mikipeli,» pavēstīja Učimura.