Amerikāņu matemātiķis un zinātnes vēsturnieks Džejs Kenedijs (Jay Kennedy), kurš strādā Mančesteras universitātē Lielbritānijā, paziņojis, ka noskaidrojis slepeno kodu, kas paslēpts sengrieķu filozofa Platona darbos.
Zinātnieks noskaidrojis slepeno kodu, kas paslēpts Platona darbos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa raksts par šo tēmu ir publicēts amerikāņu zinātniskajā žurnālā «Apeiron», bet tā melnraksts ir pieejams Mančesteras universitātes interneta vietnē.
Pēc Kenedija domām, Platons piekritis pitagoriešu priekšstatiem par «sfēru mūziku» – pasaules iekārtas nedzirdamu muzikālo harmoniju – un savus darbus viedojis pēc muzikālās harmonijas likumiem.
Pētnieks nonācis pie secinājuma, ka viens no pašiem slavenākajiem Platona dialogiem «Valsts», ir sadalīts divpadsmit daļās, pēc skaņu skaita hromatiskajā muzikālajā gammā (gammā pēc pustoņiem), par kuru senajiem grieķiem bija priekšstati. Turklāt katra «saskare» apzīmēta ar frāzēm, kuras tā vai citādi attiecas uz mūziku vai skaņām. Notis, kas attiecas uz šīm saskarēm, dažreiz skan harmoniski, bet dažreiz – disonējošie, turklāt pirmajā gadījumā atbilstošajā dialoga daļā runa iet par kaut ko priecīgu, bet otrajā – par karu, nāvi un citām nepatikšanām.
Kenedijs atzīmē, ka lasītāja garastāvoklis mainās līdz ar apslēptajām muzikālajām pārejām tekstā, jo lasītājs it kā izrādās mūzikas instruments, uz kura spēlē autors.
Platona vēstījuma būtība slepenā būtība, pēc Kenedija domām, ir tur, ka pār pasauli valda nevis dievi, bet gan augstākie likumi, kuri var tikt aprakstīti ar matemātikas vai mūzikas palīdzību. Zinātnieks atzīmē, ka viņa secinājumus jau atbalstījuši daudzi sengrieķu mūzikas teorijas un filozofijas speciālisti.